LPV rosina liegt augstām valsts amatpersonām būt dubultpilsoņiem

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

"Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcija rosina liegt augstām valsts amatpersonām būt dubultpilsoņiem.

Priekšlikums attiecas uz Saeimas, Ministru kabineta, Centrālās vēlēšanu komisijas, Latvijas Bankas padomes locekļiem un Latvijas Bankas prezidentu. Tāpat LPV rosina, ka par Ministru prezidenta amata kandidātu nevar izvirzīt un apstiprināt pilsoni ar dubulto pilsonību. Minētais ierobežojums attiecas arī uz premjerministra biedru un parlamentāro sekretāru. Dubultpilsonis nevar kandidēt Eiropas parlamenta vēlēšanās, kā arī par Eiropas Savienības komisāra amata kandidātu nevar izvirzīt pilsoni ar dubultpilsonību, paredz opozīcijas partijas piedāvātie grozījumi vairākos likumos.

LPV priekšlikums nosaka, ka likums stājas spēkā nākamā gada 1.februārī, un amatpersonām ar dubulto pilsonību līdz tam jāveic nepieciešamās darbības, lai tiktu izpildītas šo likumu prasības.

Deputāti likumprojekta anotācijā skaidro, ka dubultpilsonības aizlieguma pamatā ir novērst šaubas par amatpersonu lojalitāti Latvijai.

LPV atsaucas uz Satversmi, kas aizliedz par Valsts prezidentu ievēlēt personu ar dubulto pilsonību, un tas balstoties uz apsvērumu, ka pretējā gadījumā amatpersonai būtu "sašķelts interešu lauks" un ka persona ar dubulto pilsonību var nonākt sarežģītā situācijā, ja Latvijas un otras pilsonību pārstāvošās valsts intereses vai viedokļi atšķiras.

Grozījumu autoru ieskatā, pastāvot līdzīgs risks, ka amatpersonas var nonākt situācijā, kad nav iespējams vienlaikus būt lojālam abām valstīm. Tādēļ no valsts drošības un interešu aizsardzības viedokļa neesot pieļaujami veicināt šāda veida situāciju rašanos, kurās personai ir jāizdara izvēle par labu vienai vai otrai valstij. LPV ieskatā, interešu konflikti var notikt pat tad, ja valsts amatpersonai otra pilsonība ir piederīga kādai no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm.

Latvijā

Šorīt, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību ārstēšanai Latvijā. Ignorējot Ministru kabineta (MK) apstiprināto Reto slimību plānu 2023. – 2025. gadam, tiek apdraudēta esošo pacientu terapijas turpināšana un tiek liegta iespēja uzsākt ārstēšanu jauniem pacientiem, vēstīts reto slimību pacientu pārstāvju paziņojumā medijiem.