Zināms provizoriskais partiju līderu saraksts Eiropas Parlamenta vēlēšanās

© IMAGO/Dean Pictures/Scanpix/Leta

Nākamvasar notiekošās Eiropas parlamenta vēlēšanas ir pirmās trīs vēlēšanu ciklā. Pēc gada seko pašvaldību vēlēšanas un vēl pēc gada mainīsies  Saeima. Tāpēc visas partijas skatās ilgākā perspektīvā un Eiropas tematika kampaņā pavasarī var arī nebūt galvenā. “Jaunās Vienotības” Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta galvgalī visdrīzāk būs partijas smagsvari – Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis un ārlietu ministrs, bijušais premjers Krišjānis Kariņš. Kariņš vada "Jaunās Vienotības" gatavošanos Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Savu kandidēšanu uz Briseli  viņš  publiski pagaidām vairās apstiprināt, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā kandidāti vēlēšanās tiek minēti arī "Jaunās Vienotības" deputāti Eiropas parlamentā - Sandra Kalniete, Inese Vaidere un Dace Melbārde. Kāds būs vietu izkārtojums sarakstā, valdē vēl nav lemts. Taču tieši Kariņam un Dombrovskim būs jāvienojas, kurš būs saraksta līderis. Tāpat kā par to, kurš ieņems komisāra amatu Eiropas Komisijas nākamajā sasaukumā.

Raidījums "Nekā personīga" vaicāja ārlietu ministram, kā tiks noteikts, kam tiks piešķirta līdera loma vēlēšanās. "Mums tās attiecības ir tiešām labas gan profesionāli, gan arī personīgā ziņā. Mēs abi nākam ar savu pozitīvo pieredzi. Jebkurā gadījumā - jūs varat meklēt kādu nesaskaņu starp mums, bet jūs viņu tur neatradīsiet," atbildot uz jautājumu saka Krišjānis Kariņš (JV), ārlietu ministrs.

“Progresīvo” kampaņā galvenā būs Valsts prezidenta vēlēšanām pieteiktā Elīna Pinto.

"Arī es plānoju pieteikt savu kandidatūru partijas kolēģu vērtējumam. Lai liktu lietā Latvijas labā savu pieredzi Eiropas savienībā," saka Elīna Pinto (P), Eiropas komisijas pārstāvniecības Luksemburgā komunikāciju vadītāja

Eiropas komisijā patlaban strādājošā Pinto šovasar kļuvusi par Progresīvo partijas biedri. Tas bijis svarīgs nosacījums, lai kandidētu Eiropas Parlamenta vēlēšanās no šī politiskā spēka.

"Progresīvie" apsver iespēju sarakstā iekļaut arī bijušo Rīgas mēru Mārtiņu Staķi. Taču tas var ietekmēt partijas pozīcijas 2025.gada Rīgas domes vēlēšanām.

ZZS Eiroparlamentam kā pirmo numuru plāno nosaukt zemkopības ministru Armandu Krauzi.

ZZS patlaban socioloģiskajās aptaujās noskaidro populārākos partiju cilvēkus, tas arī noteiks vietu sadalījumu sarakstā.

"Socioloģija vienmēr ir bijusi mūsu prioritāte, lai noteiktu galīgo rezultātu, un sadalījumu. Un tas būs arī šoreiz," saka ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis.

"Nacionālā apvienība" arī šajās vēlēšanās startēs ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli. Un lēmumu par pirmo saraksta trijnieku pieņems šā mēneša beigās.

"Es pieņemu, ka Zīle droši vien, ka būs. Viņš ir Eiropas Parlamentā un droši vien būs arī mūsu pirmais numurs," pauž Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA)

"Apvienotais saraksts" vēlēšanām uz Briseli apsver bijušo Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu. Viņš no "Latvijas Reģionu apvienības" kandidēja arī pirms pieciem gadiem, bija tuvu kļūšanai par eiroparlamentārieti, bet barjeru tomēr nepārvarēja. Priekš manis tas būtu sarežģīts lēmums. Un jāteic godīgi, gala lēmums tiks noteikts kolektīvi. Mani arī interesē sabiedrības viedoklis par to, kur es varētu dot vislielāko pienesumu," saka Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (Apvienotais saraksts)

"Apvienotais saraksts" Eiropas vēlēšanām plāno arī piesaistīt sabiedrībā zināmus cilvēkus, piemēram, kādreizējo "Zaļās partijas" biedru, bijušo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

"Eiroparlamentā ir jābūt, un jābūt spēcīgām figūrām," uzskata Vilis Krištopāns (LPV). Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalīsies arī “Latvija Pirmajā vietā”. Saraksta galvgalī visticamāk būs pašreizējais Saeimas deputāts Vilis Krištopāns.

Nevienu “zvaigzni” no malas nemeklēs ārpus Saeimas palikusī “Latvijas Attīstībai” . Partijai ir zināms pirmais trijnieks - tas būs pašreizējais Eiroparlamentārietis Ivars Ijabs, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks un kādreizējais Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

"Jūs jau pati varat iedomāties, ko nozīmē vienai partijai, kas par 200 balsīm nav iekļuvusi Saeimā, protams, ir tā vēlēšanās parādīt, ka mēs esam dzīvi," uzsver Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs (Latvijas Attīstībai).

Saeimā aiz svītras palikusī “Saskaņa” uz vēlēšanām Eiroparlamentā dosies bez partijas “Gods kalpot Rīgai” un sarakstā liks tikai partijas biedrus.

"Saskaņa noteikti piedalīsies un piedalīsies aktīvi šajās vēlēšanās. Jo tās būs interesantākas nekā parasti," norāda Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (S).

Eiroparlamentārietis Ušakovs būs "Saskaņas" saraksta līderis. Viņam ir divas aktīvas krimināllietas saistībā ar darbu Rīgas domē. KNAB sāktajā procesā par neatļautas ierakstu ierīces glabāšanu savā kabinetā Ušakovs divās tiesu instancēs attaisnots. Šogad Ušakovu prokuratūra apsūdzēja arī par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas mikroautobusu pārvadājumos. Eiropas Parlamenta deputātiem nākamgad jābalso, vai izdot savu kolēģi kriminālvajāšanai Latvijā.

"Es šajos apstākļos varēšu pierādīt, ka brīvbiļetes bija laba lieta un tā noteikti nav krimināli sodāma rīcība," saka Ušakovs (S).

Šonedēļ par sistemātiskiem un būtiskiem pārkāpumiem no amata atstādināja Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču. Viņš pēc atstādināšanas sacīja, ka politisko karjeru neplāno beigt. Bartaševičs ar savu pavasarī dibināto partiju “Kopā Latvijai” kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās nevar. Partijas “Stabilitātei” līderis Aleksandrs Rosļikovs noliedz izskanējušo informāciju par kopīgu startu vēlēšanās.

"Nekad neesam par to runājuši. Esam tikušies ar Bartaševiču, lai runātu par Rēzekni kā pašvaldību. Tur mēs arī neesam plānojuši kopā startēt, bet, lai pārrunātu esošo situāciju, kas ir tricky. Nekad ne ar vienu partiju neesam runājuši par kopīgu kandidēšanu uz Eiropas parlamenta vēlēšanām. Izslēgts. Tā ir manipulācija. Es pats tur neiešu. Un, neviens no parlamenta deputātiem arī neies. Tā būs pilnīgi jauna komanda, kas būs gatava strādāt," pauž partijas “Stabilitātei” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.

"Latvijas krievu savienības" līdere Tatjana Ždanoka savu ilggadējo eiroparlamentārietes statusu izmantojusi, lai Briseles gaiteņos izplatītu Kremļa idejas. Ždanoka 8.jūnija vēlēšanās nākamgad piedalīties nevarēs, to viņai liedz likums. Eiroparlamenta vēlēšanās no viņas partijas startēs Ždanokas kādreizējā palīdze Briselē Inna Djeri. Pašreizējā Rīgas domes deputāte šopavasar soctīklos apsveica Latvijas izlasi ar iekļūšanu Pasaules čempionātā hokejā, taču viņasprāt, šī uzvara neesot neko vērta, ja čempionātā nepiedalās Krievijas izlase.

"Nekā personīga": Viņas izteikumi bija - šī uzvara nav nekā vērta , ja tajā nepiedalās arī Krievija. Jūs viņai piekrītat?

Atbild Rīgas domes deputāts Miroslavs Mitrofanovs (LKS): "Daudzi mūsu vēlētāji vēlētos, lai viss būtu pa vecam. Ka nebūtu nekāda kara, ka visas valstis sacenšas tikai sporta laukumos. Tā varbūt ir neveikli izteikta doma. Ka viņa ilgojas pēc laikiem, kad arī Krievija piedalījās sporta sacensībās."

Djeri interviju sniegt nevarēja, jo mēnesi atradīsies Ženēvā, kur piedalās Apvienoto Nāciju organizācijas rīkotajos kursos. ANO piedāvā viņai papildināt zināšanas mazākumtautību tiesību un cilvēktiesību jomā. Uz šiem kursiem viņu nosūtīja Tatjanas Favorskas vadītā Krievu sabiedrība Latvijā. Šī nevalstiskā organizācija reģistrēta Rīgā, Maskavas namā.

Svarīgākais