Tiesībsargs: aizsargjosla ap Seimu būtu nelikumīga

 

Ja tiks pieņemts Aizsardzības ministrijas (AM) ierosinājums noteikt ap parlamentu 25 metru aizsargjoslu, kur bez Saeimas kancelejas saskaņojuma būtu aizliegts sarīkot sapulci, gājienu vai piketu, un valdība grozīs attiecīgos Ministru kabineta (MK) noteikumus, tas būšot nelikumīgi un nesamērīgi, norādījis tiesībsargs Romāns Apsītis, tā atsaucoties uz laikrakstu "Diena", ziņo "apollo.lv".

«Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek klasificētas kā ekspluatācijas aizsargjoslu veids, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespēju,» skaidro Apsītis, tādēļ grozījumi neatbilst Aizsargjoslu likumā noteikto mērķu sasniegšanai.

Kā vēl vienu argumentu viņš min, ka ar šiem grozījumiem valsts faktiski noteiktu ierobežojumu uzskatu paušanas un pulcēšanās brīvībai, ko nevarēs uzskatīt par samērīgu ar sasniedzamo mērķi: aizsargāt demokrātiskas valsts iekārtu un sabiedrības drošību. «Liedzot sabiedrības daļai paust kolektīvo viedokli pie Saeimas un tai pieskaitāmām ēkām par valstī svarīgiem jautājumiem, var tikt būtiski aizskarti demokrātiskas valsts pamatprincipi,» brīdina tiesībsargs.

Iepriekš AM valsts sekretārs Jānis Sārts laikrakstam apgalvojis, ka «ārēji faktori un ietekmes», nevis piketētāji ir galvenais, no kā AM vēlas pasargāt parlamentu. Savukārt Saeimas kancelejas direktors Māris Steins, kurš deva saskaņojumu noteikumiem, skaidro: galvenais, lai netiktu traucēts Saeimas darbs, turklāt piketētājus deputāti varēs redzēt arī netālajā skvērā.

 

Komentētākie