Prezidentam vēlas piešķirt plašākas pilnvaras

Valsts prezidents Valdis Zatlers savam pēctecim vēlas atstāt plašākas pilnvaras. Rīt viņš informēs par grozījumiem Satversmē, kurus gatavojas iesniegt Saeimā. Ar Konstitucionālo tiesību komisijas izstrādātajiem secinājumiem vakar iepazīstināja komisijas priekšsēdētājs, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits.

Viņš uzsvēra, ka eksperti pētījuši Satversmi, respektējot pašreizējo valsts iekārtu – parlamentāru demokrātisku republiku –, un nav apsprieduši prezidentālu vai semiprezidentālu republiku.

Paplašinot Valsts prezidenta pilnvaras, iecerēts viņam uzticēt vienpersoniski izvirzīt profesionāli politiskās amatpersonas, proti, tiesībsargu, Latvijas Bankas prezidentu un valsts kontrolieri. Šīm amatpersonām būtiska ir profesionālā kvalitāte, taču to izvirzīšana ir atkarīga no politiskā atbalsta. Tagad, kā uzskata eksperti, šo amatpersonu iecelšana amatos ir politiska, taču tām nav iespēju veikt politisko aģitāciju par sevi. Kā sacīja E. Levits, tiesībsargs nevar stāstīt, ka viņš būs labāks tiesnesis nekā oponents, jo gan vienam, gan otram ir jāstrādā, strikti ievērojot noteiktus likumus.

Komisijas secinājumos spēkā atstāts jau 2008. gadā izteiktais ierosinājums prezidentam deleģēt tiesības atlaist Saeimu krīzes apstākļos, nerīkojot referendumu. Eksperti arī uzskata, ka Ministru prezidentam vajadzētu konsultēties ar Valsts prezidentu par ministru kandidatūrām, tādējādi būtu iespējams "novērst nepiemērotas kandidatūras", kuras tiktu izvirzītas koalīcijas veidošanas dēļ. Satversmē ir noteiktas prezidenta tiesības izvirzīt Ministru prezidenta amata kandidātu. E. Levits norādīja, ka Valsts prezidenta ieteikumiem, protams, būtu konsultatīvs raksturs.

Konstitucionālo tiesību komisijas secinājumos arī rosināts ļaut prezidentam izvēlēties divus Satversmes tiesas tiesnešus, ja viņu skaits lielā darba apjoma dēļ tiktu palielināts.

Eksperti Valsts prezidenta funkcijas izvērtējuši ar mērķi uzlabot pašreizējās sistēmas funkcionēšanu, iespējami labāk sadalot funkcijas starp valsts varas orgāniem. Turklāt viņi uzskata, ka laba prakse būtu, ja Valsts prezidenta iesniegtie grozījumi likumos neattiektos uz viņa pašreizējo amata termiņu. Arī V. Zatlera rosinātie Satversmes grozījumi attiektos uz prezidentu, kurš šo amatu ieņems pēc 2015. gada (Valsts prezidentam ir tiesības tikt ievēlētam uz diviem termiņiem pēc kārtas, tātad kopumā astoņus gadus).