Politologs salīdzina Rinkēviču ar Levitu. Kādas ir būtiskākās atšķirības?

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pietiekami aktīvi darbojas, lai mazinātu plaisu starp sabiedrību un politisko varu, partijām un Saeimu, pauž politologs Juris Rozenvalds, komentējot Rinkēviča simts dienas valsts pirmās personas amatā.

Viņš gan arī norādīja, ka darbības pirmās simts dienas parasti attiecina uz valdību, kurai šajā laikā ir iespēja noformulēt darbības plānu un virzīties uz priekšu, taču novērtēt prezidenta darbu pirmajās simts dienās ir daudz grūtāk.

14.Saeimas vēlēšanās toreizējais ārlietu ministrs Rinkēvičs saņēma visvairāk plusu. Politologs uzsvēra, ka viņš bija viens no populārākajiem "Jaunās vienotības" (JV) politiķiem, tāpēc, kad nevedās ar kopīgā prezidenta kandidāta izvirzīšanu, Rinkēvičs bija diezgan droša likme no JV puses, ņemot vērā politiķa popularitāti.

Rozenvalds pieminēja arī strīdus, kas bija saistīti ar prezidenta kandidātu izvirzīšanu, kā arī vēlēšanu procesā. Piemēram, Rinkēviča priekštecis Egils Levits netika izvirzīts uz otro termiņu un arī Levits pats atteicās, saprotot, ka balsu viņam nepietiks. Tāpat "Apvienotais saraksts" izvirzīja kandidātu, politiskā spēka dibinātāju Uldi Pīlēnu. Savukārt Nacionālā apvienība (NA) centās turēties pie Levita kandidatūras un bija visai skeptiska pret Rinkēviču.

Politologs atsaucās arī uz Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā" pētījumu, kurā 47,7% Latvijas iedzīvotāju atzina Rinkēviču par labu izvēli prezidenta amatam, savukārt 39,9% respondentu nebija par to visai priecīgi. Rozenvalds norādīja, ka Rinkēvičs "a priori" nebija visu mīlulis.

"Manuprāt, Rinkēvičs ir attaisnojis cilvēku cerības. Kopumā viņa darbību es vērtēju pozitīvi. Man ir grūti atrast kaut ko tādu, pie kā varētu "piekasīties". Acīmredzot, tad, kad paies četri gadi, būs arī pa kādai piezīmei. Ja mēs Rinkēviču salīdzinām ar Levitu, Rinkēvičs neapšaubāmi ir daudz mobilāks. Nav tādu situāciju, kādas diemžēl bija ar Levitu, kad sabiedrībā kaut kas notiek, bet prezidenta reakcija parādās pēc kāda laika. Rinkēviča gadījumā par reakcijas aizkavēšanos sūdzēties nevar," sacīja politologs.

Rozenvalds norādīja, ka Valsts prezidents reaģē uz svarīgākajiem notikumiem, dara to ļoti aktīvi, izmantojot arī sociālos tīklus. Politologs norādīja, ka Rinkēvičs ir cilvēks, ar kuru ir viegli komunicēt. Turklāt viņam ir laba humora izjūta. Rozenvalds atzīmēja, ka "Levitam piemita zināms stīvums, savukārt Rinkēvičs spēj par sevi pasmaidīt".

"Par mēmi kļuva prezidenta fotogrāfija, uz kuras bija redzams Rinkēvičs kopā ar govīm. Pie fotogrāfijas prezidents bija ierakstījis: "Apmeklējot gaļas liellopu saimniecību "Kolumbi" Kuldīgas novadā, pirmais no kreisās Valsts prezidents". Domāju, ka tas cilvēkiem patīk," sacīja politologs.

Rozenvalds uzsvēra, ka Valsts prezidents mēģina mazināt plaisu starp sabiedrību un politisko varu, kā arī Rinkēvičs apmeklē reģionus. Pēc politologa minētā, ir būtiski, ka Valsts prezidents nerada cilvēkiem ilūzijas, ka valsts pirmā persona visu atrisinās. Ne velti Rinkēvičs publiski izteicies, ka viņš nav nekāds Laimes lācis.

"Lai gan simts dienas ir pārāk mazs termiņš, atzīmēsim, ka Rinkēvičs Saeimā iesniedzis savu pirmo likumdošanas iniciatīvu. Manuprāt, iniciatīva, ka vajadzētu pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsti, ir pietiekami nopietna. Kļuvis par prezidentu, Rinkēvičs sastapās ar vēl vienu izaicinājumu - politisko funkciju, kuru ne visai pamatoti bieži uzskata par vienīgo, kas Latvijas prezidentam ir, proti, ar jautājumu par valdību, valdības veidošanu, kas bija komplicēts process," pauda politologs.

Rozenvalds vērsa uzmanību uz to, ka prezidents aicināja izveidot plašāku koalīciju, ko tomēr izdarīt neizdevās. Politologs norādīja, ka šajā procesā Rinkēvičs nav pieļāvis dramatiskas kļūdas. Savukārt, runājot par valdības izvirzītajām prioritātēm, politologs norādīja, ka prezidents nav tas, kurš šos jautājumus var risināt tiešā veidā.

"Prezidentam nav nekādas izpildvaras un, kā rakstīts Satversmē, nav arī politiskās atbildības, taču valsts pirmā persona var veidot kontekstu, zināmu diskursu. Manuprāt, Rinkēvičs to arī dara, nekavējoties atsaucoties uz jautājumiem, kas satrauc sabiedrību. Te var minēt elektrības sadales tarifus, hipotekāro kredītu maksājumus," sacīja politologs.

Pēc Rozenvalda paustā, ja iepriekšējā valdība un prezidents bija centriski labēji, tad pašreizējā valdība ir centriski kreisa. Viņa ieskatā, spriežot pēc retorikas, to var teikt arī par Rinkēviču. Pēc politologa paustā, ir būtiski, ka prezidents atbilstoši tam, kas no viņa tiek prasīts, labojis Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) saistībā ar Nacionālās drošības koncepcijā iekļauto daļu, ka no 2026.gada būtu jāpārtrauc satura veidošana krievu valodā.

"No vienas puses prezidentam ir saprotami ekspertu vērtējumi, ka tas bijis pārsteidzīgs solis, ko piespēlēja, neslēpsim, NA. Tajā pašā laikā ir svarīgi, ka prezidents mēģina ieturēt līdzsvaru, sakot, ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī, mums ir jārespektē likumdevēju viedoklis. Manuprāt, citādāk mēs varam aiziet otrā galējībā. Runa ir par deputātu Edmundu Zivtiņu (LPV) un Satversmes tiesu. Ja Satversmes tiesa nelemj tā, kā Zivtiņš uzskata par pareizu, tad tāda Satversmes tiesa nav vajadzīga. Rinkēvičs diezgan labi pilda būtisku funkciju, ka prezidents zināmā mērā stāv likuma varas sardzē," skaidroja politologs.

Taujāts, vai prezidenta darbā ir redzamas arī kādas vājās vietas, Rozenvalds aicināja šo jautājumu uzdot pēc diviem gadiem, taču pagaidām viss rit normālās sliedēs - prezidentam ir pietiekami dinamiska padomnieku komanda, no prezidenta puses ir pareizs virziens meklēt veidus, kā uzlabot Latvijas konkurētspēju. Tamdēļ izveidota Valsts konkurētspējas komisija.

Runājot par Valsts prezidenta darbību ārpolitikā, politologs atzīmēja, ka Rinkēvičam ir milzīga pieredze, jo 12 gadus viņš bija ārlietu ministrs. Valsts prezidentam arīdzan ir stingra stāja. Tikko Rinkēvičs bija ievēlēts prezidenta amatā, krievu masu medijos plaši apsprieda, ka viņš ir rusofobs. Rozenvalda ieskatā, par prezidenta darbu ārpolitikā bažām nav pamata.

"Domāju, ka viņš spēs sevi parādīt pietiekami spilgti, ņemot vērā, ka ārpolitikā ir būtiski personiskie kontakti ar valstu līderiem un ārlietu ministriem. Cits jautājums ir par to, cik efektīvi būs viņa diskursa veidošana, jo prezidents nevar tiešā veidā komandēt valdību, izņemot gadījumus, kad viņš sasauc Ministru kabinetu ar prezidenta noteiktu kārtību, redzot, ka kaut kas galīgi nevedas," sacīja politologs.

Rozenvalds atzina, ka viņš uzmanīgāk skatītos uz to, kā prezidentam veiksies iekšpolitikā attiecībā uz tādiem jautājumiem kā iekšējā drošība un jautājumi, kas saistīti ar iekļaujošu sabiedrību. Pēc viņa teiktā, Latvijas vēsturē ir pienācis kritisks brīdis, jo visiem ir skaidrs, ka starpetniskās attiecības Latvijā patlaban nepārdzīvo labākos laikus. Politologu interesē, kā šajā ziņā prezidents sevi parādīs, jo ir daudz zemūdens akmeņu.

Rozenvalds akcentēja, ka no vienas puses ir iespēja pakļauties emocijām. Viņš minēja piemēru, kas neattiecas uz prezidentu. Runa ir par pārmetumiem veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV) par tikšanos ar Palestīnas amatpersonu. Politologa ieskatā, tas parāda cilvēku nezināšanu par to, kas ir "Hamas" un Palestīnas pašpārvalde. Tās ir divas atšķirīgas un pat savā starpā naidīgas puses. Tāpat tas parāda, ka emocijas bieži vien ņem virsroku.

"Šādos gadījumos runa nav par konkrētiem izpildvaras lēmumiem, bet par attieksmi un zināmu kontekstu. Es tiešām gribētu redzēt, kā prezidents rīkosies, jo šie jautājumi sabiedrībā ir ļoti svarīgi. Diemžēl iepriekšējais prezidents Levits ne visai spilgti parādīja sevi šajā jomā, zaudējot to lomu, kāda ir prezidentam," sacīja politologs.

Viņš atzīmēja, ka cilvēki mēdz jautāt, ko nozīmē visas tautas prezidents, bet jāņem vērā, ka prezidents visiem mīļš nebūs, jo sabiedrība ir daudzveidīga, taču Valsts prezidenta amats prasa spēt paskatīties uz lietām no dažādām pusēm un ņemt vērā visu pušu intereses. Politologa ieskatā, tas ir būtisks izaicinājums Rinkēvičam ik pa brīdim pateikt, lai nesteidzas, neskrien, vai gluži otrādi - aicināt uz rīcību. Pēc Rozenvalda teiktā, tas mudinājuma un jautājuma uzstādījuma līmenī ir būtiska prezidenta funkcija.

Jau rakstījām, ka Rinkēvičs stājās amatā 8.jūlijā. Viņš ir septītais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un 11.prezidents kopš Latvijas valsts dibināšanas.