Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis pirmdien, 14. martā Briselē piedalīsies Eiropas Savienības Vides ministru sanāksmē, kur galvenie izskatāmie jautājumi būs priekšlikumi elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanai, ES Kopējās lauksaimniecības politikas vides aspekti un diskusija par Ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO).
ES vides ministri iecerējuši apspriest priekšlikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem un panākt politisku vienošanos. Pašreizējā direktīva tiek pārskatīta, lai samazinātu administratīvās izmaksas, uzlabotu efektivitāti un īstenošanu un samazinātu šo atkritumu savākšanas, apstrādes un reģenerācijas ietekmi uz vidi.
Latvija kopumā direktīvas projektu atbalsta un norāda, ka, ņemot vērā zemo elektrisko un elektronisko iekārtu patēriņu, un zemo maksātspēju ir svarīgi, lai savākšanas mērķis tiek aprēķināts procentuāli no tirgū laistā elektrisko un elektronisko iekārtu apjoma un tā sasniegšanai tiktu noteikts pietiekami ilgs pārejas laiks. Padomē notiks diskusijas par iespējām paredzēt pakāpenisku 65% savākšanas mērķa sasniegšanu, sākot ar 45% līdz 2016.gadam un 65% ne ātrāk par 2020. gadu.
R. Vējonis uzsver, ka sistēma attiecībā uz elektroniskajiem atkritumiem jāveido efektīvāka. „Mēs esam to gatavi veidot un darbs pie tā ir sācies jau 2006. gadā, bet tam ir jānotiek pamazām, lai visas iesaistītās puses būtu gatavas iesaistīties un netiktu nesamērīgi apgrūtinātas,” norāda R. Vējonis.
Būtisks jautājums būs diskusija par priekšlikumu regulai, kas paplašinās ES dalībvalstu tiesības lemt par ĢMO audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu savas valsts teritorijā.. Latvija atbalsta dalībvalstu tiesību paplašināšanu, kas sniegs juridisko pamatu, ierobežojot vai aizliedzot ĢM kultūraugu audzēšanu savā teritorijā.
„Dalībvalstīm ir jābūt tiesībām ierobežot savā teritorijā ĢMO kultūraugu audzēšanu, lai to efektīvi varētu realizēt, ir nepieciešams precizēt un pieņemt attiecīgo regulas priekšlikumu,” pauž ministrs.
Ministri iecerējuši apspriest arī ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni no vides aspekta. Plānojot atbalstu nākotnes KLP ietvaros, jāņem vērā ES mērķi vides un klimata politikas jomās un to sasniegšanai nepieciešamie pasākumi dalībvalstu līmenī, lai KLP sekmētu kopējo vides politikas mērķu sasniegšanu. Subsīdiju sistēmai būtu jāsekmē augstas dabas vērtības zemju saglabāšanos un ilgtspējīgu apsaimniekošanu tādā veidā, kas nodrošina dabas vērtību nenoplicināšanu, kā arī saglabāšanos.