Saeima noraida lēmumprojektu par Latvijas paraksta atsaukšanu no Stambulas konvencijas

Saeima šodien noraidīja pēc pilsoņu kolektīvā iesnieguma sagatavoto lēmumprojektu par Latvijas paraksta atsaukšanu no Stambulas konvencijas.

Pret lēmumprojektu balsoja koalīcijas deputāti.

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Mārtiņš Birģelis norādīja, ka pēc pilsoņu kolektīvā iesnieguma sagatavotais Saeimas lēmumprojekts aicināja Ministru kabinetu informēt Eiropas Padomes ģenerālsekretāri par šādu lēmumu. Viņš skaidroja, ka lēmuma juridiskās sekas būtu tādas, ka valsts ar šāda veida paziņojumu Eiropas Padomes ģenerālsekretārei pēc būtības atsauktu Latvijas parakstu.

"Tas nozīmē, ka valstij vairs nav pienākums rīkoties atbilstoši Stambulas konvencijas mērķim un objektam. Tas ir starptautiski spēcīgs signāls par Latvijas nostāju attiecībā uz konvenciju, kā arī juridiski korektais veids, kā to īstenot," sacīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis.

Birģelis atzīmēja, ka Vīnes konvencija nosaka, cik tālu Latvijai ir saistošs šāds paraksts. Kad valsts paziņo savu nodomu nepievienoties starptautiskajam līgumam, ar šo lēmumprojektu Saeima kā likumdevējs paziņo savu nostāju. "Pēc tam Ministru kabinetam būtu tas jāievēro un jāinformē atbilstošā institūcija par valsts nostāju. No tā brīža stāsies spēkā juridiskās sekas, ka Latvijai šis paraksts nebūs juridiski saistošs," skaidroja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis.

Jau rakstījām, ka Saeimas Ārlietu komisija bija atbalstījusi kolektīvo iesniegumu par nepievienošanos Stambulas konvencijai. Pēc komisijas vadītāja Riharda Kola (NA) paustā, esot notikušas plašas, padziļinātas diskusijas par Saeimā iesniegto kolektīvo iesniegumu par nepievienošanos Stambulas konvencijai. Viņš atzīmēja, ka uzklausīti gan eksperti, gan pilsoniskās sabiedrības viedokļi un argumentācija.

"Vardarbība ir jāizskauž, un tam ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, taču mēs nedrīkstam ignorēt riskus un saistības, kas izriet no neviennozīmīgi interpretētiem un diskutabliem normatīvajiem aktiem," sprieda Kols.

Tikmēr jaunā koalīcija, kurai Saeimā ir vairākums, apņēmusies ratificēt Stambulas konvenciju, visdrīzāk, ar pievienotu atsauci uz Satversmes vērtībām.

Kā vēstīts, Stambulas konvencija ir starptautisks dokuments, kurā noteikti konkrēti standarti un pasākumi vardarbības apkarošanai, kā arī noteikts mērķis izveidot iekļaujošu, integrētu un dzimumsensitīvu pieeju vardarbības un aizskarošas izturēšanās novēršanai un izskaušanai. Proti, Stambulas konvencijas uzdevums mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, veicinot dzimumu līdztiesību.

Stambulas konvencija pamatā ir vērsta uz sievietēm, jo tā aptver vardarbības veidus, no kuriem cieš tikai sievietes (piespiedu aborts, sieviešu dzimumorgānu kropļošana) vai ar kurām sievietes saskaras daudz biežāk nekā vīrieši (seksuāla vardarbība un izvarošana, vajāšana, seksuāla uzmākšanās, vardarbība ģimenē, piespiedu laulība, piespiedu sterilizācija), tomēr konvencija mudina tās noteikumus piemērot visiem vardarbības ģimenē upuriem, tostarp vīriešiem un bērniem.

Līdz ar konvencijas ratificēšanu vardarbības novēršana un apkarošana vairs nav individuālu politiķu gribas jautājums, bet gan valsts juridisks pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Turklāt konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē vairs nevar uzskatīt par privātu lietu, un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāveic pasākumi, lai novērstu vardarbību, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.

Kā vēstīts, bijušais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV) 2016.gada 18.maijā Bulgārijā, Sofijā, Latvijas vārdā parakstīja Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.