Brigmanis norāda, kādas jomas jaunajā valdībā varētu uzņemties ZZS

© f64.lv, Rūta Kalmuka

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir izturējusi pārbaudījumus, esot opozīcijā, trešdienas rītā intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS).

Viņš paskaidroja, ka ZZS, piedaloties jaunās valdības veidošanā, atgriežas "lielajā politikā".

Runājot par to, kādas jomas jaunajā valdībā ZZS varētu uzņemties, Brigmanis, norādīja, ka zemkopība tradicionāli bijusi ZZS sfēra, bet pārējie jautājumi principā esot atvērti.

"Jautājums par Saeimas spīkeri ir nonācis mūsu darba laukā, pārējās sfēras arī - ja būs šī vēlme un vēlēšanās, lai mēs viņas uzņemamies - jā, mēs esam gatavi," sacīja Brigmanis.

Atbildot uz jautājumu, vai Kultūras ministrija varētu nonākt ZZS pārziņā, Brigmanis norādīja, ka tas neesot izslēgts.

Vienlaikus viņš norādīja, ka kultūras jomā ir dažādi izaicinājumi, taču ZZS ir gatavi piedāvāt kandidātu, neminot konkrētu vārdus, kas varētu ieņemt kultūras ministra amatu.

Runājot par personām, kuras varētu "startēt" uz ministru posteņiem, Brigmanis norādīja, ka priekšroka būtu dodama tiem cilvēkiem, kuri ir piedalījušies Saeimas vēlēšanās.

Brigmanis, atbildot uz jautājumu, vai jaunā valdība tiks izveidota līdz septembra vidus, norādīja, ka "uz to mēs ejam".

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Jaunā vienotība" (JV), ZZS un "Progresīvie" šodien turpinās darbu pie valdības veidošanas.

Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta amata kandidātes Evikas Siliņas (JV) pārstāve Ilze Čikule, topošās koalīcijas partiju tikšanās paredzēta Ministru kabineta bibliotēkā no plkst.12 un provizoriski varētu ilgt vairāk par pusotru stundu.

Tāpat vēstīts, topošā koalīcija Latviju vēlas redzēt kā latvisku, labklājīgu un iekļaujošu Eiropas valsti, iepriekš pauda Siliņa.

Viņa pastāstīja, ka jaunajai valdībai būs jāstrādā arī pie klimata tehnoloģiju, digitālo pārmaiņu ieviešanas. Topošā koalīcija arī strādās, lai uzlabotu pieejamību veselības aprūpei, izglītības saturu, lai atrisinātu cilvēktiesību, ģimeņu jautājumus, lai arī jaunieši justos piederīgi Latvijai, norādīja politiķe.