GKR vedusi sarunas ar citu partiju priekšsēdētājiem par sadarbību 2025.gada gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

"Gods kalpot Rīgai" (GKR) ar citu partiju vadītājiem ir runājusi par sadarbību un kopīgu startu 2025.gadā gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās, un šī sadarbība varētu ietekmēt arī pie Saeimas frakcijām nepiederošā GKR līdera Oļega Burova darbu parlamentā turpmākajos gados, izriet no Burova paustā intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma".

Lūgts komentēt izskanējušo informāciju par to, ka viņš, iespējams, ar savu balsi varētu atbalstīt jaunveidojamo "Jaunās vienotības" (JV) valdību, Burovs atbildēja, ka neviena partija ar politiķi neesot runājusi par to, kā konkrēti viņam vajadzētu rīkoties minētajā balsojumā. Vienlaikus viņš atzina, ka balsos tā, kā to būs lēmusi GKR valde.

Burovs, kurš Saeimā tika ievēlēts no saraksta "Latvija pirmajā vietā", bet šovasar izstājās no frakcijas, LTV atklāja, ka GKR ir vedusi sarunas ar citu partiju priekšsēdētājiem par sadarbību 2025.gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās. GKR nākamajās galvaspilsētas domes vēlēšanās varētu startēt kopā ar kādu citu politisko spēku, kura nosaukumu gan politiķis neatklāja.

"Droši vien būtu absolūti loģiski - ja mēs pieņemsim lēmumu ar partiju "X" sadarboties 2025.gadā, diez vai būs pareizi šobrīd Saeimā atlikušajos gados līdz 2025.gadam sadarboties ar partiju "Z" vai "Y"," intervijā LTV sacīja Burovs.

Saeimas neatkarīgā deputāta Burova vadītā GKR šovasar no opozīcijas nonāca valdošajā koalīcijā Rīgas domē un Rīgas mēra vēlēšanās nobalsoja par JV kandidātu Vilni Ķirsi. Arī valdības veidošana šobrīd ir uzticēta JV. Ja Saeimā tiktu izveidota mazskaitlīgākā no patlaban publiski apspriestajām koalīcijām - JV kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem" -, tai kopā būtu 52 no 100 balsīm.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais