Saeimas Ārlietu komisija šodien vienojās oficiālā vēstulē aicināt Ministru prezidentu Valdi Dombrovski atkārtoti vērtēt Ārlietu ministrijas (ĀM) budžeta samazinājumu, jo 2010.gada budžeta aprises raisa bažas par Latvijas diplomātiskā dienesta spēju turpmāk pildīt savas funkcijas.
Deputāti rosina ārlietas, tāpat kā aizsardzību 2010.gada budžeta projektā definēt kā atsevišķu funkciju, nevis iekļaut kopējos valsts pārvaldes izdevumos.
„Valsts ekonomisko un politisko interešu pārstāvniecība ārvalstīs ir viena no būtiskākajām valsts pamatfunkcijām, bet ar patlaban budžeta projektā paredzēto finansējumu Ārlietu ministrijas darbība ir apdraudēta,” pēc sarunas ar ārlietu ministru Māri Riekstiņu atzina komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
„Finansējuma un darbinieku skaita ziņā mūsu diplomātiskais dienests faktiski atgriežas teju deviņdesmito gadu vidus līmenī. No Ārlietu ministrijas tiek prasīts aktīvi aizstāvēt mūsu uzņēmēju intereses ārzemēs, tomēr, kā to ir iespējams izdarīt ar tik niecīgu finansējumu?” retoriski vaicāja A.Bērziņš.
Kā noskaidroja deputāti, 2010.gada budžeta projektā ĀM bāzes izdevumi paredzēti 23 miljoni latu apmērā, no kuriem 14 miljoni latu atvēlēti, lai uzturētu diplomātiskās un konsulārās misijas ārvalstīs. ĀM finansējums atgriežas tajā līmenī, kāds bija pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO, bet visas līdz ar pievienošanos transatlantiskajām organizācijām iegūtās jaunās diplomātiskā dienesta funkcijas paliek nemainīgas, deputātiem norādīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.
Ņemot vērā, ka par divām trešdaļām samazināts komandējumiem paredzētais finansējums, diplomātiem būs problemātiski piedalīties arī visās ar ES jautājumiem saistītās sanāksmēs, lai aizstāvētu Latvijas intereses. „Un tad darbosies formula – kurš nav klāt, tam nav taisnība. Situācija ir kritiska, jo ārlietu dienests var tikt pilnībā paralizēts,” teica ārlietu ministrs, atzīstot, ka finansējuma samazinājuma dēļ ĀM nāksies slēgt konsulātus un, iespējams, arī no četrām līdz desmit vēstniecībām.
Finansējuma samazinājumu ārlietu dienestam nedrīkst pieļaut, sēdē uzsvēra deputāts Artis Pabriks, paužot viedokli, ka valsts interesēm vairāk atbilstošs būtu lēmums slēgt kādu no ministrijām, nevis vēl vairāk mazināt ĀM budžetu. „Tas, kas šobrīd notiek ar Ārlietu ministriju, lielā mērā ir kaitniecība, tā ir ārlietu dienesta sagrāve. Ir pilnīgi skaidrs, ka ar šādu finansējumu diplomāti nevarēs sniegt atbalstu Latvijas uzņēmējiem,” teica A.Pabriks.
Savukārt komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Eglītis norādīja, ka, viņaprāt, attiecībā uz ĀM attiecināts daudzkārt lielāks finansējuma samazinājums nekā uz citām ministrijām. Arī viņš pauda atbalstu iespējai trūkstošo finansējumu iegūt, likvidējot kādu no ministrijām.