Tiesībsarga amata kandidāte Anita Kovaļevska intervijā Latvijas Avīzei paudusi uzskatu, ka aizliegums pērn svinēt vācu armijas ienākšanu Rīgā ir «tiesiskas valsts pamatu apdraudējums».
Pēc šiem izteikumiem eksperti secina, ka A. Kovaļevska ir ideāliste, kura skaidri norāda, ka ir atkarīga no konkrētiem politiskajiem spēkiem, un pašlaik apzināti veido savu tēlu. Turklāt ievēlēšanas gadījumā Latvijai var sagādāt starptautiskas problēmas.
«Teiktajam nav nekāda sakara ar tiesībsarga institūciju, viņa vēlas būt medijos. Ar šo paziņojumu viņa konkrēti nodala savus atbalstītājus latviešos un krievvalodīgajos un, iespējams, cenšas radīt diskomfortu ZZS. Kā zināms, viņu vidū ir vairāki cilvēki ar ļoti nacionāliem uzskatiem,» saka politologs Filips Rajevskis. Viņš pieļauj, ka A. Kovaļevska ar paziņojumu vēlas arī provocēt Saskaņas centra (SC) izvirzīto kandidātu Juri Jansonu. Versija par publicitātes veidošanu ir visai ticama, jo arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā viņa norādīja, ka tiesībsarga amatā vispirms strādās pie publicitātes.
A. Kovaļevska intervijā uzsver, ka rīkojumu par tiesas atļautā gājiena pārtraukšanu devusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece un Lielbritānijā pēc šāda rīkojuma ministram būtu jāatkāpjas. L. Mūrniece strīdā neiesaistās, vien norāda, ka «uz tiesībsarga amatu vajadzētu kandidēt cilvēkam, kurš pārzina likumdošanu. Iekšlietu ministrija saskaņā ar likumu nevienam dienestam nedod uzdevumus, bet pārrauga to darbību.»
Precizitātes labad jāteic, ka lēmumu par gājiena apturēšanu pieņēma Drošības policija (DP). Drošības iestāde gājienu novērtēja kā provocējošu un vērstu uz nacistiskās Vācijas kara noziegumu publisku slavināšanu un attaisnošanu, nacionālā naida izraisīšanu, tāpēc neļāva tam notikt.
Vēsturniece Ilga Kreituse uzsver, ka atbilstoši Nirnbergas un citu procesu lēmumiem nacisma veiktā politika ir noziegums pret cilvēci un arī demokrātiskās valstīs nav pieļaujama šādu svētku svinēšana. «Jādara viss, lai nākotnē Latvijā nebūtu pat mēģinājuma svinēt šos svētkus. Varbūt Kovaļevskas kundze nav iedziļinājusies vēstures procesos, tāpēc viņai vajag padziļināt zināšanas. Ja šādu nostāju viņa saglabās arī turpmāk un kļūs par tiesībsargu, Latvijai var būt nopietnas problēmas,» saka I. Kreituse.
Politologs Aigars Freimanis smejoties norāda, ka jezga ap šo notikumu bija daudz lielāka, nekā vajadzētu. «Tas bija popkultūras fenomens – piecās minūtēs kļūt slavenam. Grūti spriest, vai Kovaļevskas kundze zina visas notikuma nianses, iespējams, ka ne. Ar saviem izteikumiem viņa sevi pozicionē kā ideālisti, un tādam, pēc manām domām, tiesībsargam ir jābūt,» domā A. Freimanis.
Turpretī SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs Administratīvās rajona tiesas tiesneses komentārus uzskata par neveikliem un politiskiem. «Viņa ir izvirzīta no partijas Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kā arī Vienotības nacionālā spārna partijām. Vēl neievēlēta viņa jau sāk atstrādāt šo uzticību, un tas liecina, ka viņa nejūtas un negrib būt neatkarīga no saviem izvirzītājiem,» saka J. Urbanovičs.