JV, ZZS un "Progresīvajiem" vienprātība arī par veselības aprūpes problēmām un sasniedzamajiem mērķiem

Partijām "Jaunā vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un "Progresīvajiem" ir vienprātība arī par veselības aprūpes problēmām un sasniedzamajiem mērķiem, šodien pēc JV organizētajām partiju sarunām par veselības politiku pauda šo partiju politiķi.

Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām premjera pārstāvētā JV ir sākusi sarunas gan ar koalīcijas, gan opozīcijas partijām par risināmiem politiskiem jautājumiem. JV līdz šim vairāk uzsvērusi, ka sarunu mērķis esot panākt virzību jautājumos, kuru risināšana valdībā stagnējot, savukārt koalīcijas partneri no "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības (NA) vērtē, ka sarunu mērķis esot panākt izmaiņas valdošajā koalīcijā, ko abas partijas neatbalsta, tāpēc uz sarunām piecu partiju formātā tās nenāk un nebija ieradušās arī šodien.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pēc ceturtdienas sarunām apgalvoja, ka Latvija ir sasniegusi Pasaules veselības organizācijas rekomendēto minimālo finansējuma līmeni veselības aprūpei - 12% no valsts budžeta izmaksām, kas nozīmējot, ka milzīgi valsts resursi tiek novirzīti veselības aprūpei, bet sabiedrībai ir jābūt pārliecībai, ka piešķirtā nauda tiek labi virzīta veselības sistēmā, par to patlaban nevarot gūt pārliecību.

Baltijas valstīs ir veselības apdrošināšanas sistēmas, kas ir neatkarīgas no valsts. Igaunijā ir veselības apdrošināšanas fonds, kas vada finansēšanas procesu, neatkarīgi no politiskiem procesiem. Pēc Ašeradena vārdiem, vajadzīgas fundamentālas pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā - nepieciešama kvalitatīva, moderna e-veselība, kā arī neatkarīga veselības apdrošināšana. Priekšā varētu būt diskusija par to, vai tā būt universāla visiem, vai tikai nodokļu maksātājiem.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs sacīja, ka partijām ir vienprātība par identificētajām veselības aprūpes problēmām un mērķiem. "Progresīvie" uzskata, ka Latvija var mācīties no Igaunijas un Lietuvas piemēra, kur finansējums veselībai ir stabils un prognozējams, attiecīgi par to netiek lemts katru gadu. Partijas ieskatā, veselības aprūpes pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no nodarbinātības statusa.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis norādīja, ka šodien notikusi ne tikai politiski augsta līmeņa saruna, bet arī augsta līmeņa ekspertu saruna. Viņš uzsvēra, ka partijām nebija domstarpības par veselības sistēmā sasniedzamajiem mērķiem.

Kā norādīja Valainis, ZZS ir gatavi asākiem risinājumiem, lai palielinātu finansējumu veselības aprūpei, tai skaitā, lai palielinātu kvalitātes un tās kontroles veselības sistēmā. Tas esot nepieciešams, lai mazinātu rindas uz pakalpojumiem un palielinātu to pieejamību.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uz sarunām aicina visas piecas partijas, taču AS un NA uz iepriekšējām sarunām nav ieradušies. Līdz ar to līdz šim sarunās piedalās tikai JV, ZZS un "Progresīvie".

Līdz šim sarunas notikušas par piecām JV pieteiktajām tēmām - darbaspēka pieejamības nodrošināšanu, kapitāltirgu, cilvēktiesību, izglītības un veselības aprūpes jautājumiem. Politiķi ir izteikušies, ka sarunas varētu notikt arī par citām tēmām, taču pašlaik nav skaidrs, vai un tieši par kādiem jautājumiem sarunas turpinās un kā tās tiks noslēgtas, proti, vai saglabāsies esošā koalīcija, vai arī taps jauna.

Kā pieļauj politiķi, skaidrība par pašreizējās koalīcijas nākotni varētu nebūt līdz pat jūlija vidum, kad noslēgsies NATO samits Viļņā.

Kā ziņots, pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam NA un AS iebilst.