Saeimas Cilvēktiesību un sociālo lietu komisija šodien, secināja, ka abi tiesībsarga amatam izvirzītie kandidāti - Juris Jansons un Anita Kovaļevska - pēc likuma atbilst amata prasībām.
"Tikšanās mērķis bija noskaidrot kandidātu redzējumu par tiesībsarga lomu cilvēktiesību aizsardzībā, viņu pieredzi cilvēktiesību jautājumu risināšanā un uzlabojumiem, kurus veiktu kandidāti, ja tiktu ievēlēti tiesībsarga amatā. Izvērtējot saņemtos materiālus par kandidātu pieredzi un uzklausot viņu viedokļus par cilvēktiesību jomas aspektiem, konstatējām, ka abi kandidāti no likuma viedokļa atbilst tiesībsarga amata prasībām," informē komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene.
Abi pretendenti komisijas sēdē sniedza redzējumu par cilvēku pamattiesībām un mehānismiem, kuri tās ierobežo, kā arī atbildēja uz deputātu jautājumiem par savu pieredzi cilvēktiesību jomā. J.Jansons atzina, ka viņa zināšanas cilvēktiesību jomā nav fundamentālas un uzsvēra, ka viņa galvenā vērtība, pretendējot uz tiesībsarga amatu, ir administratīvās spējas.
Kā vienu no pašreizējām problēmām cilvēktiesību jomā A.Kovaļevska iezīmēja nepilnības personu rīcībspējas regulējumā. Viņa uzsvēra, ka šobrīd rīcībspēja tiek vai nu pilnībā saglabāta, vai arī tiek atņemta pilnīgi, tādējādi aizliedzot cilvēkam pašam kārtot pat ikdienišķas lietas. Tādēļ būtu svarīgi ieviest daļējas rīcībspējas principu. Deputāti atbalstīja šo viedokli, uzsverot, ka darbs šajā virzienā jau notiek.
Diskutējot par labas pārvaldības principiem, I.Circene lūdza skaidrot J.Jansona izpratni par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem viņa vadītajā Juridiskās palīdzības administrācijā, tostarp arī nelikumīgām prēmiju izmaksām. J.Jansons uzskata, ka visas viņa darbības bijušas saskaņā ar likumu.
Komisijas priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilēvičs aicināja J.Jansonu un A.Kovaļevsku paust viedokli, vai tiesībsargam savā darbā jāņem vērā starptautisko institūciju atzinumi un rekomendācijas cilvēktiesību jomā, kam abi pretendenti piekrita.
Izsakoties par to, kā celt tiesībsarga prestižu sabiedrībā, kandidāti uzsvēra, ka būtu jāsakārto situācija tiesībsarga birojā, novēršot nesaskaņas, kas var traucēt efektīvu darbu. Turklāt būtu jāveicina dialogs starp nevalstisko sektoru, valdību un parlamentu, jāstrādā normatīvās bāzes sakārtošanā, kā arī jāveido ciešāka saikne ar iedzīvotājiem.
Plānots, ka Saeima par tiesībsarga ievēlēšanu lems 3.marta sēdē, informē I.Circene.