Valainis: Partiju sarunās jākoncentrējas uz premjera izvirzītajiem sarunu tematiem un nevajag neko sasteigt

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Patlaban jākoncentrējas uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzlikto dienaskārtību, izvirzītajiem sarunu tematiem un nevajag neko sasteigt, uzskata Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.

Viņš pauda, ka valdības vadītājs ir izvirzījis piecas aktuālas un pietiekami plašas sarunu tēmas, ko apspriest, un ZZS koncentrējas uz šīm tēmām, sarunu procesā piedāvājot savus priekšlikumus.

Kā norāda politiķis, pēc izrunātajām tēmām būs svarīgi saprast, kā valdības vadītājs redz tālāko procesu, lai panāktu darbu izpildi.

Vienlaikus Valainis pieļauj, ka būs tēmas, ko vajadzēs atkārtoti un padziļināti izrunāt. Viņaprāt, nav pamata un vajadzības neko sasteigt, jo tēmas ir gana nopietnas. "Šie jautājumi ir tādi, kam gadiem nav bijis risinājuma, un šobrīd nedēļa šurp vai turp neietekmēs procesus," atzīmēja politiķis.

Šonedēļ plānotas ''Jaunās vienotības'' (JV) organizētās partiju sarunas par izglītības un veselības aprūpes jautājumiem. Līdz šim sarunas notikušas par trijām tēmām - darbaspēka pieejamības nodrošināšana, kapitāltirgus un cilvēktiesību jautājumi.

Kariņš uz sarunām aicina visas piecas partijas, taču "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) uz iepriekšējās sarunām nav ieradušies.

Līdz ar to līdz šim sarunās praktiski piedalās tikai JV, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie".

Jau vēstīts, ka pašlaik valdošajā koalīcijā strādā "Jaunā vienotība", Nacionālā apvienība (NA) un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam NA un AS iebilst.

Kariņš jau iepriekš izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais