Kariņš pikts, ka koalīcijas partneri ignorē premjera aicinājumu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauž neizpratni par "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības (NA) atteikšanos piedalīties piecu partiju sarunās par darāmajiem darbiem un risināmajām problēmām.

Šodien sarunās par darba spēka pieejamības nodrošināšanu piedalījās Ministru prezidents Kariņš, "Jaunā vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie".

"Atzīšu - grūti saprast, kā koalīcijas partneri var neatsaukties uz premjera aicinājumu runāt par [risināmajām] problēmām," preses konferences noslēgumā atzīmēja politiķis.

Šodienas sarunās ar ZZS un "Progresīvajiem" apspriests, kas uzturēs aizvien lielāku nestrādājošo cilvēku skaitu, atzīmēja Kariņš.

Nākamnedēļ partijas turpinās sarunas par nākamajām tēmām, un premjers cer, ka turpmāk tikšanās reizēs piedalīsies arī AS un NA, kuri arī ir "laipni, mīļi aicināti". Diskusijām nav "kāds laika nogrieznis", jo tās paredzēts turpināt, līdz ir panākts labs rezultāts, skaidroja valdības vadītājs.

Pirms šīm sarunām piektdien notika koalīcijas partiju - JV, AS un NA - sadarbības sanāksme. Turpmāk gan nebūs šādu paralēlu sarunu par tām pašām tēmām, ko premjers rosina pārrunāt kopīgā piecu partiju tikšanās laikā, atzīmēja Kariņš.

Premjers arī uzsvēra, ka stabila valdība ir un būs - "par to nav jāuztraucas", reizē tai ir vajadzīgi papildspēki.

Kā ziņots, AS un NA ir pret koalīcijas paplašināšanu un sagaida, ka tuvākajās pāris nedēļās pašreizējā valdība ar Ministru prezidentu Kariņu priekšgalā apliecinātu, ka tā turpina strādāt.

Kariņš arī AS un NA bija aicinājis uz kopīgām piecu partiju sarunām, bet abas partijas atteicās tajās piedalīties.

Pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam NA un AS iebilst.

Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.