Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā \ Politika

Jaunākie reitingi: kuri ministri ir tautas mīlēti, bet kuri nē?

© f64.lv, Gints Ivuškāns

No Ministru kabineta locekļiem sabiedrība visaugstāk vērtē ārlietu ministra, nesen par Valsts prezidentu ievēlētā Edgara Rinkēviča darbību, savukārt reitinga apakšgalā ir izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), kamēr pirmspēdējo vietu ieņem Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), liecina tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" šonedēļ publicētās aptaujas dati.

Rinkēviča popularitāte novērtēta ar 32 punktiem, tādējādi viņš krietni atrāvies no savas sekotājas - veselības ministres Līgas Meņģelsones, kura ieguvusi 9,2 punktus.

Tālāk popularitātes reitingā seko iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) ar 8,5 punktiem, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) ar 7,9 punktiem, kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) ar 6,4 punktiem un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) ar 4,8 punktiem.

Saskaņā ar "Latvijas faktu" aptaujas datiem, diezgan neitrāli sabiedrība raugās uz ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka (AS) un labklājības ministres Evikas Siliņas (JV) darbu. Šie ministri reitingā ieguvuši attiecīgi 0,8, 0,4 un -0,5 punktus.

Izteiktāk negatīvi - ar -4,6 punktiem - sabiedrība novērtējusi zemkopības ministra Didža Šmita (AS) sniegumu, bet reitingā zem viņa ir finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ar -8,6 punktiem, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (AS) ar -8,7 punktiem un satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ar -9,1 punktu.

Otrais no apakšas reitingā ir Kariņš ar -21,5 punktiem, bet viszemāk novērtētā ir Čakša ar -24 punktiem, liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja.

No aptaujas rezultātiem redzams, ka kopumā valdības locekļi no "Jaunās vienotības" novērtēti visnegatīvāk, kamēr "Apvienotā saraksta" virzīto ministru gūto novērtējuma punktu skaits summāri ir vislielākais.

Jaunā-jūnijā veiktajā aptaujā pēc stratificētās nejaušības principa tika iekļauti 1003 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.