Valdība lemj par labu jaunas padomes izveidei

Valdība otrdien atbalstīja cilvēkkapitāla attīstības padomes izveidi, funkciju, uzdevumu un tiesību noteikšanu, kā arī darba organizāciju un lēmumu pieņemšanas kārtības noteikšanu.

Kā norāda Ekonomikas ministrijā (EM), projekta mērķis ir īstenot saskaņotu starpresoru sadarbību un koordinēt nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanu, izstrādi, ieviešanu un uzraudzību, kas mazinātu neatbilstības darba tirgū, veicinātu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā, tādējādi sekmējot tautsaimniecības strukturālās pārmaiņas uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu.

Noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta deklarācijā ietverto apņemšanos uzlabot darbaspēka jautājumu pārvaldību, darbaspēka pieejamību, prasmju un mūžizglītības politiku, izstrādāt nacionālo cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, sekmēt cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā.

Cilvēkkapitāla attīstības padomes izveidošana, tika atbalstīta arī ekonomikas, izglītības un zinātnes, labklājības ministru nodarbinātības padomes 2023.gada 27.janvāra sēdē.

Saskaņā ar EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, darbaspēka rezerves Latvijā nākamajos gados turpinās izsīkt, tādējādi saasinot jau tā akūto darbaspēka nepietiekamību un radot riskus turpmākai ekonomikas izaugsmei. Jāņem vērā, ka iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā nākamajos gados turpinās samazināties, līdz ar to negatīvi ietekmējot arī kopējo darbaspēka piedāvājumu.

Straujie pārmaiņu tempi, ko nosaka jaunā ģeopolitiskā realitāte, digitālo tehnoloģiju attīstība, globalizācija, automatizācija - tas viss ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares, uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku, sabiedrību un katru tās indivīdu. Straujās izmaiņas darba formās un saturā pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas, norāda EM.

Ņemot vērā darbaspēka pieprasījuma pārstrukturizēšanos uz zināšanu ietilpīgākām aktivitātēm, gan darbaspēka piedāvājuma sašaurināšanos, paredzamas būtiskākās darba tirgus neatbilstības, tostarp iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem - līdz 2030.gadam tas var pieaugt līdz aptuveni 9100 speciālistiem.

Tāpat augstākās kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums ar izglītību sociālās, komerczinātnēs un humanitāras zinātnēs līdz 2030.gadam var pieaugt līdz 26 500 iedzīvotājiem. Kā arī iztrūkums pēc darbaspēka ar profesionālo vidējo izglītību vidējā termiņā prognozēts 69 000 iedzīvotāju, pie tam iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā. Savukārt darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni līdz 2030.gadam var sasniegt 95 800 iedzīvotāju.

EM norāda, ka ministru kabinetā nepieciešams apstiprināt cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikumu, lai nodrošinātu padomes izveidi un nostiprinātu padomes lomu cilvēkkapitāla attīstības jautājumu pārvaldībā. Paredzēts, ka līdz ar projekta apstiprināšanu darbību izbeigs neformālā trīs ministru diskusiju platforma - nodarbinātības padome.

Nodarbinātības padomes pārveidošana par cilvēkkapitāla attīstības padomi veidos ciešāku sasaisti ar valdības deklarācijā uzdotajām jaunajām funkcijām EM attiecībā uz darbaspēka jautājumu pārvaldību un uzdevumiem cilvēkkapitāla attīstības jomā, tostarp cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādi un ieviešanas pārraudzību. Padomes nolikuma, kurā ir noteiktas padomes funkcijas, uzdevumi, tiesības, sastāvs, lēmumu pieņemšanas principi, apstiprināšana Ministru kabinetā stiprinās ne tikai starpresoru sadarbību, bet arī padomes darba pēctecību mainoties Ministru kabineta sastāvam.

Cilvēkkapitāla attīstības padomes projekts paredz vairākas galvenās funkcijas, tostarp, izvērtēt situāciju darba tirgū valsts un reģionu līmenī, un darba tirgus attīstības scenārijus un prognozes, tostarp bezdarba situāciju un tās ietekmi uz dažādu iedzīvotāju grupu konkurētspēju darba tirgū, pieņemt datos un prognozēs balstītus lēmumus cilvēkkapitāla attīstības jomā, kā arī, konsultējoties ar sociālajiem partneriem un citām nevalstiskajām organizācijām, noteikt cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskos mērķus un rīcības virzienus minēto mērķu sasniegšanai, sagatavojot priekšlikumus par atbalsta pasākumiem cilvēkkapitāla attīstīšanai, kā arī veikt uzraudzību par paveikto izvirzīto mērķu sasniegšanā.

Tāpat padomei jāizvērtē EM, Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestāžu funkcijas un uzdevumus mūžizglītības, darba tirgus un nozaru konkurētspējas veicināšanas jomā, un jāsniedz priekšlikumi to efektīvākai īstenošanai, lai sekmētu piedāvāto mācību pārraudzību un mācību kvalitāti un efektivitāti, kā arī jāsagatavo priekšlikumi par pieaugušo izglītības mācību virzieniem, kurus līdzfinansē valsts budžets un Eiropas Savienības fondi.

Vienlaikus padomei tiks uzdots izvērtēt un sagatavot priekšlikumus kvalitātes prasībām pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējiem, sagatavot priekšlikumus iekļaušanai tiesību aktu projektos un politikas plānošanas dokumentos par mūžizglītību, nodarbinātību un tautsaimniecības konkurētspēju saistīto jautājumu risināšanai, kā arī nodrošināt prioritāro risinājumu ieviešanu cilvēkresursu pieejamības veicināšanai īstermiņā.

Padomes darbā ir tiesības pieaicināt arī ministriju, sadarbības partneru, nevalstisko organizāciju un citu institūciju pārstāvjus un speciālistus, kas ir eksperti konkrētajos darba kārtības jautājumos.