Prezidenta vēlēšanās izšķirošu lomu nevar spēlēt prokremliskās partijas, uzskata Levits

Valsts prezidentu nedrīkst ievēlēt ar tādu vairākumu, kurā izšķirošu lomu spēlē prokremliskas partijas, otrdien teica pašreizējais prezidents Egils Levits, gan aizvien neatklājot, vai viņš plāno pretendēt uz otro termiņu amatā.

Jau ziņots, ka Nacionālā apvienība (NA) nolēmusi pašreizējo Valsts prezidentu izvirzīt atkārtotai ievēlēšanai. Levitam atbalstu sola arī "Jaunā vienotība" (JV).

Levits pateicās NA un JV par izrādīto uzticību un viņa līdzšinējā darba augsto novērtējumu. Valsts prezidents uzsvēra, ka laikā, kad Eiropā notiek karš, "mums ir jābūt uzticamiem partneriem" un valsts drošībai jābūt pirmajā vietā.

"Mēs esam ietekmējuši Eiropas drošības politiku un, manuprāt, tiem cilvēkiem, kas to ir darījuši, šis darbs ir jāturpina," sacīja prezidents, netieši norādot uz savu nopelnu.

Jau rakstījām, ka līdz šim ambīcijas kandidēt uz Valsts prezidenta amatu ir pieteicis arī uzņēmējs, "Apvienotā saraksta" (AS) dibinātājs Uldis Pīlēns. Bez AS viņam atbalstu ir paudusi virkne opozīcijas politiķu, tomēr stabils balsu vairākums vēlēšanās Pīlēnam nav pavisam drošs.

Arī Levitam gan pašlaik nepietiek balsu pārvēlēšanai, ja AS virza savu kandidātu.

Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Levits Hamburgas Universitātē ieguvis gan juridisko, gan sabiedrisko zinātņu un filozofijas izglītību.

Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi no Latvijas, bet pēc tam viņš kļuva par Eiropas Savienības tiesas tiesnesi.

Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības atjaunošanas deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē.

Par Latvijas Valsts prezidentu Levits tika ievēlēts 2019.gadā.