Zviedru bankas sāk nervozēt
Sliktu prognozi iespējai vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem pirmdien saņēma Latvija. "Mēs vēlamies, lai viņi pilda savu vienošanās daļu," pirms tikšanās ar Latvijas premjeru Valdi Dombrovski (JL) Stokholmā paziņoja Zviedrijas valdības vadītājs Frederiks Reinfelds.
Latvijas valdības sestdien pieņemto lēmumu, ka 2010. gada budžets tiks konsolidēts par 325 miljoniem, nevis 500 miljoniem latu, F. Reinfelds bija uztvēris kā signālu, ka latvieši negrasās pildīt savas saistības. Svaru šim paziņojumam piešķir fakts, ka Zviedrija šobrīd ir ES prezidējošā valsts. Pēc abu premjeru tikšanās V. Dombrovskis vēl aizvien bija noskaņots optimistiski, Neatkarīgajai sakot, ka "Frederiks Reinfelds izrādīja izpratni par situāciju Latvijā un ir gatavs diskusijai". Latvijai šajās dienās jāpārliecina ES, ka lielāks budžeta samazinājums un nodokļu celšana kavēs valsts ekonomikas atlabšanu un draud ar sociālo nestabilitāti.
Zviedrijas satraukums tiek skaidrots ar spiedienu no zviedru bankām – Swedbank un SEB Baltijā izsniegušas kredītus par miljardiem eiro. Uz Latvijas valdības sestdien pieņemto lēmumu konsolidēt budžetu tikai par 325 miljoniem aizdevēju prasīto 500 miljonu vietā pirmdien noreaģēja finanšu tirgi, abu banku akciju vērtība, reaģējot uz sliktajiem signāliem no Rīgas, līdz pusdienlaikam nokrita par 3%. "Tas atkal priekšplānā izvirza devalvācijas scenāriju, un tas būtu smagi banku videi, galvenokārt Swedbank, bet, protams, arī SEB," aģentūrai Reuters zviedru satraukumu komentējuši vārdā nenosaukti banku analītiķi. Neatkarīgā jau rakstīja par vienu no drūmākajiem scenārijiem, kas tiek apspriests valdības aprindās, – ja Latvija nevienotos un pārtrauktu sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem, tas visdrīzāk novestu pie lata devalvācijas, jo tādā veidā valdība varētu meklēt izeju no naudas trūkuma. Pretējs scenārijs ir vēl lielāki izdevumu samazinājumi vai nodokļu celšana, kā to prasa aizdevēji, bet šā varianta iespējamību mazina Saeimas vēlēšanu tuvošanās.
Piesardzīgi optimistisks par valdības iespēju vienoties ar SVF un EK ir SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks, kurš liek cerības uz lielākā naudas donora EK pārliecināšanu, jo šaubās, "vai EK gribēs gadu pirms vēlēšanām šeit piedzīvot fiasko, pieļaut pilnīgi populistisku Saeimu, kurai nav saistoša Eiropas un transatlantiskā politika". Viņaprāt, premjeram jāspēj ar aizdevējiem vienoties par budžeta konsolidāciju 325 miljonu latu apmērā, par ko sestdien lēma valdība. "Arī aizdevējiem ir jāsaprot, cik sabiedrība un bizness var paciest šādus šokus. 500 miljoni ir laba lieta, bet Latvija šobrīd nevar riskēt ar PVN celšanu un pensiju samazināšanu, kas kavētu biznesa atgūšanos un apdraudētu sociālo stabilitāti," saka ekonomists. Pēc A. Vilka domām, ja premjeram izdotos ar SVF un EK vienoties, ka 500 miljoni "paliek kā laba apņemšanās ar atliktu termiņu", tas nomierinātu sabiedrību un dotu pozitīvu grūdienu uzņēmējiem, "un tad jau var cerēt, ka, sākot ar 2010. gada otro, trešo ceturksni, valstij var parādīties lielāki ieņēmumi, kas mūs noliks jau citā situācijā".