Lieģis sašķēlis ministriju un NBS

Advokāts un diplomātiskā dienesta pieredzi ieguvušais ārzemju latvietis Imants Lieģis kopš šā gada marta ir Latvijas Republikas aizsardzības ministrs. Viņa komunikācija ar sabiedrību un ministra politiskajai varai pakļautajiem izraisījusi pat atklātu pretstāvi.

Jāatzīst, Latvijas militāristu aprindās bieži tā nav noticis. Viņam pārmet Latvijas situācijas neizpratni, sliktus padomniekus un nemākulīgu komunikāciju arī ar savējiem, kas izraisījusi šķelšanos augstākajā līmenī starp Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Ministrs izraisa skandālu pēc skandāla

Baltijas Aizsardzības koledžas komandieris Gundars Ābols uzskata, ka I. Lieģis ir lielisks diplomāts, kurš starptautiskajā vidē jūtas kā zivs ūdenī. Un kā ir Latvijā? Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja vietnieks Juris Dobelis vērtē: "Viņš nav pieradis būt priekšnieks, administrators. Pieļauju, ka tāpēc viņam tagad ir grūti saprast, kā izteikties, izturēties. Tas ir augšanas sindroms, kā katram, kuru iemet amatā."

Visskaļāk – pat aiz Latvijas robežām – aizskanēja pārmetumi bijušajam Jūras spēku komandierim Aleksandram Pavlovičam, kurš, pēc ministra domām, ierāvis Latviju nekvalitatīvu Nīderlandes mīnu meklēšanas kuģu un pārāk dārgas to tehniskās dokumentācijas skandālā. Sākotnēji pasviedis pusvārdiem teiktus pārmetumus, ministrs visbeidzot pavēstīja, ka komandieris noslēdzis mutisku vienošanos, tāpēc Latviju gandrīz piespiedis nopirkt vēl vienu kuģi. Ko tādu dzirdot, pat ministram labvēlīgi noskaņotais J. Dobelis sācis šaubīties – starpvalstu līgumus neesot iespējams noslēgt mutiski, turklāt zemāk stāvošai amatpersonai apejot augstāk stāvošo. "Jāpasmaida par to. Ir taču dokumenti, paraksti, kas apstiprina," saka J. Dobelis. I. Lieģa pārmetumus A. Pavlovičam bijušais aizsardzības ministrs Vinets Veldre nodēvē par populistisku gājienu.

Taču ārpolitikas eksperts Atis Lejiņš atgādina, ka aizsardzības ministrs ir advokāts un zina, cik "slideni mēdz būt mutiskie līgumi". "Tie var izvērsties par murgiem un pierāda, ka nevar uzticēties cilvēkiem bruņotajos spēkos," brīdina A. Lejiņš. Acīmredzot neuzticēšanās vērsusies plašumā. J. Dobelis caur puķēm novēl lielāku patriotismu Aizsardzības ministrijā un bruņotajos spēkos, jo "ministrija nav tā vieta, kur plaisas drīkstētu veidoties". Taču tādas jau ir. Ministra neveiksmīgie izteikumi (vai to interpretācija) publiskajā telpā nav veidojuši cieņpilnu attieksmi pret viņu. Laikā, kad krīzes dēļ atalgojums apcirpts arī karavīriem, ministrs izteicies apmēram tā – ja kāds gribot iet prom, lai dodas, karavīru pietikšot. Nav brīnums, ka viņi to iztulkoja kā vienaldzību. Arī zemessargi ir neapmierināti ar likuma izmaiņām, kas armiju padarot par apsardzes firmu. Bijušais Saeimas deputāts Oskars Grīgs ir strups – drīz būšot cits ministrs.

Nav savā vietā?

Uz jautājumu, vai Lieģi paredzēts nomainīt, J. Dobelis neatbild tieši. Vien komentē, ka budžeta apstiprināšanā ministrija tiks īpaši vētīta. "Pašlaik ir diskusiju posms un nervozitāte budžeta sakarā," viņš vērtē I. Lieģa pozīcijas. V. Veldre gan pēc vārda kabatā nelien un skarbi aizrāda, ka viņa pēctecis "cenšas, strādā", tomēr viņš valdības sēdēs neesot redzējis, ka I. Lieģis aizstāvētu finansējumu bruņotajiem spēkiem. "Par budžetu ir jācīnās ministram un jāaizstāv armijas vadība! Novēlu veiksmi un izturību ministram!" saka V. Veldre.

Un ko saka aizsardzības ministrs? "Neapšaubāmi, arī mani uztrauc budžeta samazinājums, un es varu apgalvot, ka esmu darījis visu, kas ir manos spēkos, lai nodrošinātu atbilstošu budžetu Latvijas armijai. (..) es tiku nostādīts fakta priekšā. Koalīcijas sarunās piefiksējām, ka aizsardzības budžets būs 1,14%," viņš skaidro intervijā Latvijas Avīzē.

O. Grīgs emocionāli pamato, kāpēc I. Lieģis, viņaprāt, nav īstais aizsardzības ministrs: "Kam varam pateikties par Latvijas brīvību? Latvijas pirmā bruņotā formējuma komandierim Oskaram Kalpakam. Ja aizsardzības ministrs, stājoties amatā, pat neaizbrauc uz Kalpaka muzeju, uz Airītēm, tad tā nav cieņa pret tiem, kuri atdevuši dzīvību. Viņš ir no ārzemēm un nesaprot, ko tas nozīmē latviešiem." Nupat Aizsardzības ministrija pavēstījusi, ka līdzekļu trūkuma dēļ Airītes slēgs.

Gudrs puika, labs cilvēks, vīrieša vārda necienīgs

Iespējams, I. Lieģa kā ministra un cilvēka dilemma slēpjas amata pienākumos un viņa raksturā. Pat nelabvēļi viņu dēvēja par cilvēcisku, erudītu un inteliģentu, kuram grūti spēlēt pēc Latvijas politikā pieņemtajiem noteikumiem. J. Dobelis atceras – 1989. gadā viņš pirmo reizi ticis uz ārzemēm un mēnesi nakšņojis Lielbritānijā pie Lieģu ģimenes. "Kluss, korekts cilvēks, kundze arī tāda pati," mīlīgi noteic parasti asais Saeimas deputāts. A. Lejiņš savukārt izsaucas, ka I. Lieģis ir gudrs puika, un uzskaita viņa panākumus: atklājis korupciju kuģu lietā, lielās pensijas atvaļinātajiem virsniekiem un karavīriem, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras reorganizāciju, "kur gadiem zinājām, ka notiek shēmas un rebes, un nu viņš punktu pielicis".

V. Veldre atgādina nesenu notikumu, kad zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku komandieri ar dienesta mašīnām ieradās pie viņa uz viesībām. Ministrs abus sodīja, V. Veldre to nosauc par greizsirdību. Iespējams, tāpēc, ka I. Lieģim sirsnīgi tuvas attiecības ir ar reti kuru no padotajiem. Viena no tādām ir padomniece korupcijas novēršanas jautājumos Rasma Kārkliņa, arī ārzemju tautiete. V. Veldre min I. Lieģa kļūdas: "Militārpersonu var sodīt atbilstoši militārajam reglamentam. Tur kā soda veids nav minēts triju dienu bezalgas atvaļinājums. Varēja likt atmaksāt benzīnu, jā! Turklāt padotie nedrīkst zināt, kāds sods piemērots viņu priekšniekam! Tā nebija vīrieša cienīga rīcība. Uzreiz pēc tam, kad bija sodījis bruņoto spēku komandieri, ministrs ar to pašu mašīnu devās atvaļinājumā uz Piebalgu. Kāpēc Rasma Kārkliņa neredz to?"

Uz I. Lieģa iespējamo dubultmorāli norāda kāda bijusī Aizsardzības ministrijas amatpersona, sakot, ka armijas pensionāriem, atvaļinoties no armijas, invaliditātes grupa varētu būt piešķirta ar bijušā Personālsastāva departamenta priekšnieka, nu jau Jūras spēku komandiera Rimanta Štrimaiša gādību. Valstij tas izmaksājis gandrīz pusmiljonu latu.

Sociologs Aigars Freimanis nopūšas – Aizsardzības ministrija allaž bijusi tik slēgta struktūra, ka tajā notiekošo pat nav iespējams komentēt un gribot negribot jātic visiem – gan karavīriem, gan ministram.