Janvārī visas parlamenta partijas piedzīvojušas reitingu kritumu. Turklāt līdera pozīcijās atgriezies Saskaņas centrs (SC), kas 10. Saeimas vēlēšanās uzvarētāja laurus atdeva apvienībai Vienotība.
Gan politologi, gan paši parlamentārieši partiju popularitātes samazināšanos saista ar vēlētāju intereses atslābumu, kā arī ar kampaņās gūto īslaicīgo panākumu izgaišanu.
Tirgus un sociālo pētījumu centra Latvijas fakti janvārī veiktā aptauja liecina, ka par SC šobrīd balsotu 19,8% vēlētāju, par Vienotību – 19,4%, par Zaļo un zemnieku savienību – 14,5%, par apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK – 6%, savukārt par apvienību Par labu Latviju tikai 2,2%.
Pretstatam var minēt, ka pērnā gada oktobrī notikušajās 10. Saeimas vēlēšanās visu partiju reitingi bija daudz augstāki: par SC toreiz nobalsoja 26% vēlētāju, par Vienotību – 31,2%, par ZZS – 19,6, kamēr par nacionālo apvienību un PLL – par katru 7,6% balsotāju. Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis uzsver, ka kopējā partiju popularitātes mazināšanās varētu būt saistīta ar vēlētāju intereses atslābumu. "Parasti pēc vēlēšanu pacēluma elektorāts piedzīvo intereses zudumu par politiku, taču šā brīža reitingos ir saskatāma arī virkne citu likumsakarību. Piemēram, vairāku gadu griezumā skaidri iezīmējusies tendence, ka Latvijas Pirmajai partijai (LPP) ir izteikti kampaņveida panākumi. Šīs politiskās organizācijas reitingi strauji uzpūšas pirms katrām vēlēšanām, taču tikpat strauji noplok," skaidro eksperts. To apliecina arī pētījums.
Vissāpīgāko kritienu janvārī ir piedzīvojusi tieši apvienība PLL, kuras sastāvā šobrīd darbojas arī LPP. Janvārī šī apvienība pat nebūtu pārvarējusi iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru. PLL Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns Neatkarīgajai atzīst: "Reitingi parasti saistīti ne tik daudz ar partijas politiķu kompetenci, cik ar notikumiem, kas piesaista cilvēku uzmanību. Pēdējā laikā politiskajā vidē nav bijusi neviena tāda aktualitāte, kurā mūsu apvienība būtu varējusi publiski sevi apliecināt un pierādīt. Izņēmums nebija arī budžeta apspriešana, kurai sabiedrība diemžēl nesekoja līdzi. Turklāt ir pierādījies, ka opozīcijas partijām ir ļoti sarežģīti iegūt publicitāti medijos, tādējādi atgādinot vēlētājiem ar savu darbību. Domāju, mūsu apvienības reitinga kritums vistiešākajā veidā ir saistīts ar atrašanos ārpus valdošās koalīcijas."
Daļu līdzjutēju janvārī zaudējusi arī Vienotība, taču apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis šo situāciju uzskata par likumsakarīgu. "Pēc ārkārtēja pacēluma, kas vērojams vēlēšanu brīdī, nākamo mēnešu laikā cilvēkiem zūd interese par politiku. Domāju, tam nav sakara ar katras partijas darbu parlamentā." Tam piekrīt arī A. Freimanis, kuraprāt, partiju reitingi šobrīd ne tik daudz krītas, cik atgriežas vidusmēra līmenī. "Partiju reitingi vēlēšanu brīdī ir maksimālajā punktā, bet pēc tam slīd lejup," sacīja politologs. "Pērn oktobrī divas trešdaļas to cilvēku, kuri īsi pirms balsošanas vēl nespēja formulēt savu izvēli, bija tieši latvieši, kuri pēdējā brīdī acīmredzot impulsīvi nobalsoja par mazāko ļaunumu, t.i., līdzšinējo varas partiju Vienotība. Domāju, tieši tāpēc Vienotība vēlēšanās negaidīti apsteidza Saskaņas centru, kuram pirms tam tika solīta uzvara. Taču šobrīd situācija sāk atgriezties pirmsvēlēšanu līmenī un Saskaņas centrs atkal ir vispopulārākais, jo tam ir ļoti noturīgs elektorāts," komentē politologs.