Valainis: Jāizdara tas, ko nav spējusi izdarīt Kariņa valdība četru gadu laikā - ir jāpieņem jauns veselības finansēšanas likums

© Romāns Kokšarovs / F64

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aizstāvēs Latvijas, īpaši reģionu slimnīcas pret nepamatotiem uzbrukumiem to darbībai pat tad, ja šāda rīcība nāktu no premjera puses, šodien debatēs par 2023.gada valsts budžeta projektu sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.

ZZS politiķis norādīja, ka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) redzējums par slimnīcu tīkla optimizāciju, tādējādi cerot uz naudas efektīvu izmantošanu, "neiztur nekādu kritiku".

Partiju apvienības ieskatā, veselības jomā risinājums būtu, ja budžets tiktu palielināts vismaz minimālā līmenī pret 2022.gadu, lai neciestu cilvēki. "Pēc tam jāizdara tas, ko nav spējusi izdarīt Kariņa valdība četru gadu laikā - ir jāpieņem jauns veselības finansēšanas likums. Nevis fikcija, kā tas šobrīd tiek piedāvāts, bet likums, kas veselības nozarei garantētu stabilu finanšu pieaugumu, tādu, lai mēs vismaz kaut kādā jomā panāktu kaimiņus," skaidroja Valainis.

Opozīcijas politiķis norāda, ka premjera pozīcija par reģioniem balstās dažos no konteksta izrautos piemēros, uz kuru fona valdības vadītājs esot "gatavs visu aizvērt ciet". "Mums ir jāuzlabo, nevis jāiznīdē slimnīcas, - pēc tam tie būs lauku ārsti. Kur būs tā robeža?" debatēs bažas par situācijas negatīvu attīstību vaicāja ZZS frakcijas priekšsēdētājs.

Valainis arī uzsvēra, ka budžetam bija jāsniedz atbildes vairākiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju, kuri ir pakļauti nabadzības riskam un kuriem "jādzīvo no rokas mutē un kuru ienākumi knapi spēj segt ikdienas izdevumus".

Taču praksē budžeta projekts parāda, ka valdības locekļi ir starp tiem 8% cilvēku, kuriem šķiet, ka viss ir kārtībā, secināja ZZS frakcijas vadītājs.

"Vai šis apspriešanai nodotais budžeta projekts sniedz cilvēkiem atbildes uz jautājumiem, kā dzīvosim tālāk, un vai ir gaidāma situācijas uzlabošanās? Manuprāt, nē. Valdības atbilde uz iedzīvotāju bažām ir jaunas ministrijas izveide, lai sasāpējušos jautājumus risinātu nevis šodien, bet veltītu tam 11 miljonus eiro, lai šo jautājumu pētītu turpmākos trīs gadus," atzīmēja politiķis.

Valainis arī norādīja, ka Kariņš esot vairāk nekā saguris, un visa valdība kopumā zināmā veidā ir atrauta no realitātes, par ko cita starpā liecinot algu celšanas sev pieļaušana, reizē budžetā pēc būtības nepiedāvājot valstij nepieciešamās reformas.

"Mēs redzam to, ka šis budžets būs stagnācijas budžets. Igaunijas un Lietuvas valdības atļaujas tērēt vairāk," sacīja ZZS frakcijas vadītājs, norādot, ka pašlaik, kad cilvēki saskaras ar grūtībām, valstij būtu jānāk palīgā ar atbalsta pasākumiem un jāstimulē ekonomika.

Politiķis arī atzīmēja, ka vienīgais, ko ZZS pilnībā atbalsta šajā budžetā, ir aizsardzības budžeta palielinājums.

Kā ziņots, Saeimas vairākums šodien konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Par balsoja 53 koalīcijas, bet pret bija 42 opozīcijas deputāti.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais