Trešdiena, 1.februāris

redeem Brigita, Indars, Indra, Indris

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Latvijā \ Politika

Komisijā vērtēs iniciatīvu par latviešu valodas pārbaužu atcelšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem

© f64.lv, Kaspars Krafts

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā deputāti šodien plkst.12 sākotnēji vērtēs kolektīvo iniciatīvu par Imigrācijas likuma grozījumu atcelšanu, kas paredz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību kārtot valsts valodas pārbaudi.

Tāpat komisijas deputāti iepazīsies ar pārskatiem par Sabiedrisko attiecību birojā saņemtajiem iesniegumiem, kā arī Saeimas Apmeklētāju un informācijas centra darbu pērnā gada decembrī.

Uz sēdi aicināti Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītāja vietniece Dana Naunikas, iniciatīvas pārstāve Olga Petkeviča, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš, Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze un Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede.

Sēde notiks Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 221.telpā.

Kā ziņots, izskatīšanai Saeimā iesniegta sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstīta iniciatīva atcelt Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību kārtot valsts valodas pārbaudi.

Kā iniciatīvas autore norādīta Olga Petkeviča, un par ideju līdz šim savākti apmēram 12 300 paraksti. Lai iniciatīvu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, nepieciešami vismaz 10 000 parakstu. "Manabalss.lv" komanda iepriekš skaidroja, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli kolektīvo iesniegumu parakstītājiem ir jābūt Latvijas pilsoņiem vecumā no 16 gadiem. Praktiski ikvienu Saeimā iesniegto iniciatīvu ir parakstījuši arī kādi nepilsoņi, un viņu paraksti pēc to pārbaudes Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) tiek atsijāti.

Iniciatīvas autore Petkeviča aicinājusi atcelt šogad pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā, saskaņā ar kuriem vairāk nekā 20 000 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību līdz 2023.gada 1.septembrim ir jānokārto valsts valodas pārbaude un jāpierāda ikmēneša ienākumi vismaz 620 eiro apmērā.

Petkeviča apgalvo, ka cilvēki ir izmisumā, turklāt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti, politiķi un sabiedriskie aktīvisti sniedz viņiem daudz pretrunīgas informācijas.

Imigrācijas likuma grozījumi pārsvarā skaršot vecākus cilvēkus, kuri, pat ja pārzinot latviešu valodu sarunvalodas līmenī, savos gados emocionāli un fiziski nespēj izturēt tik ilgu eksāmenu, apgalvojusi Petkeviča.

No valsta valodas eksāmena kārtošanas atbrīvoti ir iedzīvotāji virs 75 gadu vecumam.

Arī ienākumu pierādīšana noteiktā līmenī, viņasprāt, būs milzīgs izaicinājums. Pirmspensijas vecuma cilvēki bieži pārtiekot no daudz mazākiem ienākumiem par minimālo algu uz katru ģimenes locekli. Daudzi no tiem, kurus skar Imigrācijas likuma grozījumi, nesaņem nekādu pensiju - nedz Latvijas, nedz Krievijas, apgalvo Petkeviča.

Jau ziņots, ka 24.septembrī stājās spēkā vairāki grozījumi Imigrācijas likumā. Tie saistīti ar nepieciešamību daļai cilvēku kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi.

Valsts valodas prasmes kārtošana attiecas uz Latvijā dzīvojošiem ārvalsts pilsoņiem, kuri pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai nepilsonis.

Pēc grozījumiem Imigrācijas likumā tiesību akta pārejas noteikumi paredz, ka Krievijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar iepriekš minēto likuma nosacījumu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023.gada 1.septembrim.

Ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz 2023.gada 1.septembrim PMLP jāiesniedz dokumenti, kas apliecina nokārtotu valsts valodas prasmes pārbaudi vismaz pamata līmeņa otrajā pakāpē (A2).

Valsts valodas prasmes apliecības ir derīgas, ja tās izdotas, sākot ar 2001.gada 1.februāri, un kurās ir vismaz vērtējums 1B vai A2. Tikmēr nederīgas ir visas apliecības, kuras izsniegtas līdz 2001.gada 31.janvārim.

Pēc Iekšlietu ministrijas aplēsēm prasība par valsts valodas zināšanu prasmju apliecinājumu varētu attiekties uz aptuveni 21 000 cilvēku. Tāpēc Valsts izglītības un satura centrs (VISC) aicinājis personas, kurām jākārto valsts valodas prasmes pārbaude pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, savlaicīgi reģistrēties pārbaudei.

Pastāvīgās uzturēšanās atļauja tiks atņemta (tās vietā izsniegs termiņuzturēšanās atļauja uz vienu gadu) tām personām, kuras nevarēs pierādīt atbilstošas valodas zināšanas. Lai pierādītu latviešu valodas zināšanas, cilvēkam jāiegūst VISC izsniegts dokuments par atbilstību A2 valsts valodas zināšanu līmenim.

LETA arhīvs liecina, ka Petkeviča iepriekš bija autore parakstu vākšanas iniciatīvai "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot", lai politiķi atceltu nosacījumu sākumskolēniem skolās lietot sejas maskas. Savulaik viņa bija kādreizējā Daugavpils mēra Riharda Eigima padomniece komunikācijas jomā.