Deputāti nenovērš straujo algas kāpumu politiķiem; amatpersonas saņems par vairākiem tūkstošiem eiro vairāk

Oktobrī plašu rezonansi ieguva stāsts par paredzēto straujo algas pieaugumu politiskajiem amatiem, kam 2023. gadā paredzēti trīs miljoni eiro valsts naudas. Līdz ar 1. janvāri algas stājušās spēkā, izpaliekot plašākām diskusijām parlamentā. LTV raidījums “de facto” ziņo, ka tagad augstākās amatpersonas katru mēnesi saņems par vairākiem tūkstošiem eiro vairāk, savukārt iedzīvotāju iniciatīvu algas iesaldēt Saeima plāno pāradresēt valdībai, kam atbilde būtu jāsniedz pēc vairāk nekā četriem mēnešiem.

Algu kāpums iekļauts tehniskajā budžetā

Rudenī “de facto” sižetā par gaidāmo algu kāpumu politiķiem vairāki deputāti Latvijas Televīzijai izteicās, ka par to vēl būs diskusija 2023. gada valsts budžeta sarunās. Tomēr gausā valdības veidošana likusi gadu sākt ar tā saukto tehnisko budžetu, un līdz ar to nekādas diskusijas nebija un algu celšana līdz ar 1. janvāri jau notikusi, jo izmaiņas likumos bija pieņemtas jau 2021. gada nogalē.

Tagad Valsts prezidents, Ministru prezidents un Saeimas priekšsēdētājs saņem nepilnus 8000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Ministri saņem aptuveni 7000 (7052) eiro, parlamentārie sekretāri virs 6200 eiro, savukārt deputāti - nepilnus 4000, neskaitot dažādas piemaksas. Visiem amatiem tas ir kāpums par vairākiem desmitiem procentu. Visstraujākais kāpums ir Saeimas priekšsēdētājam, kam alga, salīdzinot ar oktobrī saņemto, kāpusi par 74%.

Valsts prezidents - no 6260 uz 7962 (+27%)

Saeimas priekšsēdētājs - no 4565* uz 7962 (+74%)

Ministru prezidents - no 5216 uz 7962 (+53%)

Saeimas deputāts - no 2963* uz 3981 (+34%)

Ministrs - no 4952 uz 7052 (+42%)

Parlamentārais sekretārs - no 3841 uz 6256 (+63%)

* Alga līdz 2022. gada oktobrim. Novembrī deputāta alga tika palielināta līdz 3386 eiro, savukārt Saeimas priekšsēdētāja alga pieauga līdz 5216 eiro.

Deputāti pēc vēlēšanām algu pieaugumu vairs nerosina apturēt

Vēl pirms 14. Saeimas pilnvaru sākuma no “Apvienotā saraksta” ievēlētais deputāts Edgars Tavars Latvijas Televīzijai par gaidāmo algu kāpumu sacīja: “Tas nešķiet taisnīgi. Es noteikti domāju, ka pie šī jautājuma mums būtu kvalitatīvi jāatgriežas, vismaz uz krīzes laiku visnotaļ noteikti.”

Tomēr tagad Tavars norāda, ka iesaldēt algas nebūtu pareizs risinājums, jo tās pēc atlīdzības reformas ir sasaistītas ar citu amatpersonu algām: ”Bija opcija tāda tajā ierobežotajā laikā, kas bija mūsu frakcijas rīcībā, bet tādā gadījumā mēs iesaldētu šo [algu] arī pārējām amatpersonām, kā piemēram tiesnešiem, tiesu priekšsēdētājiem. Es uzskatu, ka tas būtu bijis nepareizi.”

Diskusiju par algām 14. Saeimā nerosināja arī opozīcijas deputāti. Priekšvēlēšanu laikā pret to celšanu skaļi iestājās Zaļo un zemnieku savienība, iesniedzot arī deputātu parakstītu likumprojektu, kas izmaiņas attiecībā uz politiķu algām apturētu. Tomēr pēc ievēlēšanas šādi likumprojekti no ZZS vairs nav nākuši. Frakcijas deputāts Jānis Vucāns stāsta, ka diskusija par to frakcijā esot bijusi.

LTV: Kādēļ nebija rīcības?

Jānis Vucāns: Uz šo jautājumu tiešā veidā es visdrīzāk nevarēšu jums atbildēt tāpēc, ka viss tas laiks, kas ir bijis šobrīd pēc vēlēšanām, viņš ir bijis saistīts arī ar dažādām citādām aktivitātēm, un droši vien vienkārši piemirsās šis jautājums.

Par algu iesaldēšanu parakstās vairāk nekā 10 000 cilvēku; atbildei vajadzīgi vairāk nekā četri mēneši

Jānis Vucāns vada Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kuras darba kārtībā algu celšanas samērīgums īsi pirms gadu mijas nonāca iedzīvotāju aktivitātes dēļ. Nedēļu pirms pieauguma spēkā stāšanās komisija izskatīja manabalss.lv iniciatīvu par algu iesaldēšanu, ko bija parakstījuši vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Iniciatīvas autore stāsta, ka iemesli sašutumam ir vairāki, piemēram, reformā nauda paredzēta tieši augstākajām amatpersonām, nevis ierēdņiem, kuru dēļ atlīdzības reforma vispār tika sākta, turklāt kāpums esot pārāk straujš: “Ņemot vērā, ka pārējā tauta domā, kā šo ziemu izdzīvot, ņemot vērā inflāciju, kas ir divas reizes augstāka nekā Eirozonā, tad tas [algu celšana] šķiet nepieņemami.”

Lai gan algu kāpums paredzēts likumā, kuru grozīt ir Saeimas kompetencē, komisija pēc Vucāna priekšlikuma nolēma iniciatīvu pāradresēt valdībai. Atbildi lēmumprojektā prasīts sniegt līdz 15. aprīlim, tātad brīdī, kad politiķi jau četrus mēnešus būs saņēmuši paaugstinātās algas. Nora Freimane uzskata, ka termiņš ir pārāk ilgs.

“Vēsturiski ir citi lēmumi, kurus valdība spēj pieņemt ļoti ātri. Tātad tas ir jautājums droši vien vairāk par gribēšanu. Un otrs - man tas liek domāt, cik vispār efektīvi, elastīgi ir valsts pārvaldes procesi, ja šāds jautājums tiek izskatīts četrus ar pusi mēnešus, un nav arī noslēpums - komisijā tika izskatīts variants to skatīties arī pusgadu un gadu, kas man likās absolūti atrauti no realitātes.”

Deputāts Vucāns savukārt atbild, ka ilgāks izvērtējums vajadzīgs, jo algu grozīšana varot ietekmēt visu atlīdzības reformu. Lai gan arī viņš uzskata, ka augstākajām amatpersonām algu kāpums ir pārāk straujš, to nevarot mainīt atrauti no kopējās atlīdzības sistēmas: “Pie tā ir strādājusi Valsts kanceleja, piesaistot ekspertus, un viņiem ir šīs te zināšanas. Es neesmu pārliecināts, ka kādai no Saeimas komisijām šobrīd ir šī te specifiskā informācija, kas ir bijusi šī modeļa pamatā. Manuprāt, tā institūcija, kas pie tā ir strādājusi, viņa arī vislabāk zina, kā tas ir darīts un vai vispār tur ir iespējami uzlabojumi, un kādā veidā šie uzlabojumi ir veicami.”

Analīzei gaidīs datus no CSP

Saeimas paredzētajā uzdevumā vispārīgi teikts, ka reforma jāpārvērtē, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, nevis ka algas kāpums kādam amatam jāatceļ. Valsts kanceleja tāpēc gatavojas plašai analīzei, kam daļu vajadzīgo ekonomisko rādītāju Centrālā statistikas pārvalde publicēs vien pēc vairākiem mēnešiem.

Tāpēc izvērtējumam arī vajadzīgi vismaz četri mēneši, norāda Valsts kancelejas juriskonsulte Kristīne Stone: “Mēs vērtēsim atlīdzības uzskaites sistēmas datus, kā atalgojums ir mainījies, stājoties spēkā jaunajam regulējumam, kādas izmaiņas gada ietvaros bijušas ar vidējo algu valstī un inflāciju, kā arī kā tas ietekmē mēnešalgu pieaugumu 2024. gadā.”

Budžeta sarunās apspriež papildu naudu ierēdņu algām

Valsts kanceleja norāda, ka kopš jaunā atlīdzības regulējuma spēkā stāšanās pagājušā gada vidū valsts pārvaldes iestādes pašu budžetu ietvaros spējušas mēnešalgas celt vidēji par 10%, taču līdz ar to samazinātas piemaksas. Tātad pieaugums bijis krietni mazāks nekā politiķiem.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens stāsta, ka šobrīd 2023. gada valsts budžeta sarunās ministri algu reformu apspriež, taču kontekstā ar vajadzīgo naudu valsts pārvaldes darbinieku algām, nevis atteikšanos no pielikuma sev: “Ja mēs atteiksimies, tad tas neatrisinās valsts sektora problēmas. Skaidrs, ka valsts sektorā šobrīd būtiskās sadaļās trūkst strādājošo, tā kā mums ir jārisina šis jautājums.”