Kariņa otrā valdība dzīves kvalitāti Latvijā plāno celt ar atbalsta sistēmu un sociālo pakalpojumu pilnveidošanu

© f64.lv, Gints Ivuškāns

Līdzšinējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) veidotā otrā valdība dzīves kvalitāti Latvijā plāno celt ar atbalsta sistēmu un sociālo pakalpojumu pilnveidošanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais valdības deklarācijas melnraksts.

Ģimenes un bērnu atbalsta politikas jomā jaunā valdība paredz ieviest vienotu, preventīvu agrīnā atbalsta sistēmu, kas pieejama bērniem un ģimenēm, nodrošinot pilnvērtīgu bērna fiziskās un psihiskās veselības attīstību.

Līdztekus plānots pilnveidot virkni atbalsta sistēmu, tostarp sekmēt iespējas vecākiem būt ekonomiski aktīviem bērna kopšanas laikā līdz 1,5 gadu vecumam, attīstīt ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu atbalsta sistēmu, pusaudžiem paredzēto atbalsta sistēmu un uzlabot studiju kredītu dzēšanas kārtību bērnu piedzimšanas gadījumos.

Tāpat iecerēts paplašināt ģimeņu atbalsta programmu "Latvijas Goda ģimenes", "Ģimenei draudzīga pašvaldība" un "Ģimenei draudzīga darbavieta" darbību.

Kā norādīts valdības deklarācijas melnrakstā, turpmākajos četros gados plānots pilnveidot arī virkni minimālo atbalsta izmaksu, tostarp minimālās pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, garantētā minimālā ienākuma slieksni, kā arī trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni. Līdztekus bērna kopšanas pabalsta apmērs tiks piesaistīts noteiktam sociāli ekonomiskam rādītājam.

Valdība apņemas regulāri pārskatīt atbalsta apmērus.

Sociālo pakalpojumu jomā koalīcija varētu ieviest principu "nauda seko klientam" sociālo pakalpojumu nodrošināšanā, neatkarīgi no tā, vai atbildīgā par uzdevumu ir valsts vai pašvaldība. Plānots noteikt arī vienotu pašvaldību minimālo sociālo pakalpojumu grozu.

Saskaņā ar deklarācijas pašreizējo versiju, plānots nodrošināt valsts finansētu sociālo darbinieku sagatavošanu par valsts budžeta līdzekļiem, ņemot vērā darba devēju - sociālo pakalpojumu sniedzēju - vajadzības.

Deklarācijas melnrakstā kopā pašlaik ir vairāk nekā 300 mērķu, uzdevumu vai darbību punkti dažādās jomās.

Balsojums Saeimā par topošo Kariņa otro valdību paredzēts trešdien, 14.decembrī.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais