Raidījums: kļuvuši zināmi pirmie jauno parlamentāro sekretāru vārdi

Šonedēļ beidzot kļuva zināmi visi partiju izvirzītie topošās valdības ministru amatu kandidāti. Ja par “Jaunās Vienotības” (JV) un Nacionālās apvienības (NA) kandidātiem publiskajā telpā bija zināms jau kopš novembra, tad “Apvienotā saraksta” (AS) galīgā izšķiršanās par saviem ministriem nāca vien šonedēļ. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka lielākās diskusijas raisījās ap veselības un zemkopības ministru portfeļiem, kur savu lomu spēlēja gan iekšējā konkurence, gan nozaru sūtītie signāli. “de facto” kļuvuši zināmi arī pirmie jauno parlamentāro sekretāru vārdi.

Versiju, ka uz veselības ministra amatu “Apvienotais saraksts” virzīs tagadējo Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni, nevis kādu no vēlēšanu kandidātiem, pirmais publiski pauda uzņēmējs un bijušais politiķis Emīls Jakrins, pirmdienas pēcpusdienā nosaukdams tviterī AS ministru kandidātus.

Pusstundu pēc šī ieraksta Latvijas Televīzijas diskusijā par jaunās valdības mērķiem veselībā AS pārstāvēja neiroķirurgs un bijušais Saeimas deputāts Renārs Putniņš, kurš vēlēšanu sarakstos bija iekļauts kā Ulda Pīlēna vadītās biedrības pārstāvis. Par viņa vēlmi kļūt par veselības ministru, kuluāros runāja jau vairākas nedēļas, tomēr mediķis pats vēl pirmdien par to runāt izvairījās. Jakrinu Putniņš labi pazīstot, bet nezinot, no kurienes viņam esot informācija par norisēm AS. “Nu jā, tad tas jums jājautā Jakrina kungam. Es, piemēram, nezinu, ka būs Meņģelsones kundze. Tāpēc, nu, ja viņš saka, ka tas tā būs, tad jājautā viņam, kāpēc tas tā,” pauda Putniņš, sastapts pēc raidījuma.

Jakrins “de facto” rakstiski norādīja vien to, ka viņam esot savi avoti. Tomēr “de facto” zināms, ka AS iekšienē bijušas bažas par Putniņa saiknēm ar Jakrinu. Savukārt Meņģelsones vārds publiski nosaukts brīdī, kad galīgo atbildi par piekrišanu kandidēt viņa vēl nebija devusi, tāpēc netiek izslēgta versija, ka tā varētu būt Jakrina atriebība par draugu. Arī pēc Meņģelsones oficiālās izvirzīšanas Jakrins tviterī deva mājienus, ka ārsts veselības ministra amatā būtu bijis labāk.

Meņģelsone, kas tagad piesaistīta kā bezpartejiska vadības profesionāle, pati šovasar piedalījās Pīlēna vadītās biedrības dibināšanā, taču nedēļu vēlāk no tās izstājās rūpēs par LDDK politisko neitralitāti. Uz jautājumu, kā viņa veidos savu komandu, piemēram, vai Putniņš varētu kļūt par parlamentāro sekretāru, konkrētu atbildi Meņģelsone nesniedz: “Es domāju, ka noteikti tie nozares profesionāļi, kuriem ir gan iespējas, gan zināšanas - šajā gadījumā te nav nekādu šķirošanu, ja.”

Ilgi vienošanās netika panākta arī par zemkopības ministru. Iekšējā “Apvienotā saraksta” sadalē šīs portfelis tika paredzēts Zaļajai partijai, tāpēc par ticamāko kandidātu tika uzskatīts partijas un arī Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars. Tomēr Apvienotā saraksta iekšienē bijušas arī bažas, ka pār Tavaru varētu nākt gan vides aizsardzības, gan lauksaimnieku organizāciju kritika. Savukārt pret pārtikas ražotāju lobija organizācijās strādājušo Didzi Šmitu nozarei iebildumu nebija.

Šmits gan vēl nesen “de facto” apgalvoja, ka nākamajā valdībā sevi neredzot, un esot apņēmies strādāt Saeimā un vadīt Cilvēktiesību komisiju, tomēr nu apstākļi esot mainījušies. “AS mēs pieņemam kolektīvus lēmumus un savus cilvēkresursus izvietojot noteiktajā brīdī, noteiktajā pareizākajā vietā. Un šis nav mans individuāls lēmums vai Edgara, šis ir kolektīvs lēmums, ka pie šiem apstākļiem un pie šī sadalījuma Saeimā, un tām pozīcijām, kuras mums, kā lai saka, izdalīja valdībā, šis ir šobrīd pareizākais lēmums,” pasākumā, kura tika izvirzīti AS ministri, pauda Šmits.

Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt bijušais Saeimas, tagad Dienvidkurzemes novada deputāts, lauksaimnieks Edgars Putra. Arī viņš bija starp potenciālajiem ministra kandidātiem, tomēr tādā gadījumā Liepājas partijai būtu divi ministri, jo no šī partijas ir arī bijušais premjers Māris Kučinskis, kuram vieta valdībā bija faktiski garantēta.

Lai gan Kučinskim apsvērtas trīs dažādas pozīcijas, galu galā viņš būs Iekšlietu ministrijā. Kučinska parlamentārais sekretārs būšot deputāts Igors Rajevs - ne savulaik atņemtā pielaide valsts noslēpumam, ne kādreizējā apsūdzība krāpšanā tam nebūs šķērslis, uzskata topošais iekšlietu ministrs: “Man primārais ir cilvēki, kas tiešām var kaut ko izdarīt, nevis vienkārši aizpildīt vietas. Un viņš ir tieši tas, no kura es ļoti daudz arī gaidu. Nevar būt tā, ka cilvēks pēc tam visu mūžu tiek izolēts. Es domāju, ka viņš ir ļoti spējīgs, ļoti jaudīgs, zinošs, un ar tādu cilvēku es gribētu kopā strādāt.”

Savukārt ilggadējais Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks no Latvijas Reģionu apvienības būs ministrs, kurš atbildēs par vides aizsardzību, pašvaldībām un digitalizāciju. Viņam jau ir idejas par savu biroju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā - visticamāk, tur amatus varētu iegūt vēlēšanās aiz strīpas palikušie AS kandidāti. “Es esmu uzrunājis Agnesi Geduševu, kas ir Ķekavas novada domes vicemēre, ka viņa varētu būt parlamentārā sekretāre un apmēram no 1. janvāra viņa, iespējams, varētu sākt. (..) Savukārt es esmu runājis ar Ingu Priedi, kas ir bijusī Kandavas novada mēre [tagad Tukuma novada vicemēre], ka viņa man varētu nākt arī par palīgu gan pašvaldības, gan arī vides jautājumos. Viņa arī nāk no Zaļās partijas,” iespējamo padomnieku izvēli pamato Sprindžuks.

No četriem AS virzītajiem kandidātiem ministra pieredze ir vienam pašam Kučinskim. Tikmēr no JV sešiem ministriem valdības darba pieredzes nav trijiem. Labklājības ministra amatam izvirzītā Evika Siliņa (JV) gan vairākus gadus ir darbojusies kā parlamentārā sekretāre - vispirms iekšlietu ministram, bet vēlāk premjeram. “Es esmu bijusi jau pietiekoši ilgi valdībā un arī premjera parlamentārā sekretāre, līdz ar to tas darbs ir bijis ar vairākām nozaru ministrijām, tai skaitā arī ar likumdevēju ikdienā. (..) Un nu es esmu gatava uzņemties šo jomu, es iekšlietās arī daudz strādāju ar bērnu jautājumiem. Tā kā - tas būs gana liels izaicinājums, bet, es domāju, būs daudz ko darīt,” teic Siliņa.

Saeimā Siliņa ir ievēlēta pirmo reizi, savukārt tieslietu ministra amata kandidāte Inese Lībiņa-Egnere (JV) parlamentā nonākusi jau ceturto sasaukumu pēc kārtas. Iespējas darboties izpildvarā gan viņai būs pirmo reizi, jo pēdējos 11 gadus tieslietu joma nebija “Vienotības” pārziņā. Par savu biroju Lībiņa-Egnere pagaidām nerunā, jo pirms tam grib sagaidīt valdības apstiprināšanu, taču atklāj galveno virsmērķi, ko gribētu panākt kā tieslietu ministre: “Es domāju, ka Tieslietu ministrija ir tāda fundamentāli svarīga, kas pēc būtības atbild arī par varas dalīšanu, par demokrātiju, jo tiesu varai ir jābūt neatkarīgai un tiesu spriedumu izpildei ir jābūt likumsakarīgai un loģiskai. Es tiešām ceru, ka šajā periodā man būs iespēja ar to strādāt, sadarboties ar parlamentu un arī nodrošināt to, ka mēs cieņpilni - likumdevējs, izpildvara un tiesu vara - spējam sadarboties visi vienam mērķim.”

Tikmēr nupat izveidoto klimata un enerģētikas ministra amatu iemēģinās līdz šim nacionālā līmeņa politikā nestrādājušais bijušais Salaspils mērs Raimonds Čudars (JV): “Tai pat laikā, manuprāt, ir liela priekšrocība pašvaldību cilvēkiem tāda, ka mēs esam tuvu tām problēmām, tiem jautājumiem, kas ir risināmi. Tai skaitā arī enerģētikas jomā, un katra pašvaldība šos jautājumus vienmēr ir risinājusi. Mūsu gadījumā, ja mēs runājam par manu novadu, kurā es dzīvoju un ilgus gadus biju arī vadītājs, tas tiešā mērā ir saistīts ar centralizētās siltumapgādes attīstības jautājumiem un energoefektivitātes veicināšanu tieši daudzdzīvokļu mājās. Tās ir jomas, kas man bijušas darba kārtībā.”

Tikmēr no četriem NA ministriem jaunajā valdībā divi turpinās strādāt tagadējos amatos, bet abiem pārējiem situācijas ir visai atšķirīgas. Par satiksmes ministru tiek virzīts bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Paziņojumā par ministru virzīšanu “nacionāļi” oficiāli pieteica arī tagadējā zemkopības ministra Kaspara Gerharda jauno amatu - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Vēlēšanās nestartējušais Gerhards pēc tām gan neslēpa, ka gribētu turpināt darbu Zemkopības ministrijā vai arī kādā citā ministra amatā.

Taču Vitenbergs nedomā, ka pieredzējušā partijas biedra neīstenotās ambīcijas varētu radīt nopietnas problēmas abu sadarbībai Satiksmes ministrijā: “Tā ir sarežģīta ministrija ar virkni samilzušām problēmām, tādēļ tā komanda, ko es ap sevi vākšu, ir jābūt stingrai un jāspēj palīdzēt, kad tas ir nepieciešams. Un uz Gerharda kungu es skatos tiešām kā uz nozares speciālistu, kurš ar savu pieredzi var man sniegt zināmu atbalstu arī par ministrijas uzbūvi un ikdienas dažādiem darbiem.”

Pēc 11 gadiem Saeimā, astoņus no tiem pavadot spīkeres amatā, izpildvarā savus spēkus nu pārbaudīs Ināra Mūrniece. Apstiprināšanas gadījumā viņa būs vien otrā sieviete Latvijas aizsardzības ministres amatā un, sagadīšanās pēc, arī otra bijusī žurnāliste uzvārdā Mūrniece. Atšķirīgais šoreiz gan ir tas, ka šobrīd nav tā dēvētie treknie gadi un joprojām turpinās Krievijas uzsāktais karš Ukrainā.

Mūrnieces ieskatā, varot teikt, ka jaunajam amatam viņa esot gatavojusies jau ilgāku laiku: “Saeimas priekšsēdētājs nodarbojas ar ārlietu jautājumiem, bet pēdējo gadu laikā ārlietu jautājumi ir tik cieši savijušies ar aizsardzības jautājumiem, ka es nevaru atcerēties nevienu nopietnu starptautisku konferenci vai kādu citu starptautisku tikšanos, kurā uz galda nebūtu valsts aizsardzības jautājumi.”

Par Mūrnieces komandu Aizsardzības ministrijā pagaidām var prognozēt to, ka tajā varētu darboties tagadējais Gerharda biroja vadītājs Zemkopības ministrijā Jānis Eglīts. Viņš “de facto” apstiprināja, ka ir viens no kandidātiem vai nu uz parlamentārā sekretāra, vai nu uz biroja vadītāja vietu.