Kariņš: Ministru kandidātu izvēle ir interesanta

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Koalīcijas partneru izvirzīto ministru amatu kandidātu izvēle ir interesanta, un maz ticams, ka kāda no tām valdības veidošanas procesā varētu tikt noraidīta, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" izteicās pašreizējais Ministru prezidents un vienlaikus arī nākamais premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš sacīja, ka ar visiem potenciālajiem ministru amatu kandidātiem vēl nav ticies un plāno to izdarīt tuvākajā laikā, bet šobrīd neredz "sākotnēji nepārvaramu šķērsli, kāpēc šie cilvēki nevarētu kļūt par ministriem".

Pēc premjera teiktā, vairākas nosauktās kandidatūras ir interesantas - tās esot neliels pārsteigums, bet labā nozīmē. Piemēram, "Apvienotā saraksta" (AS) pieteikto veselības ministra amata kandidāti, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni Kariņš vērtēja kā mazliet negaidītu pavērsienu. "Tas, ka viņa ir gaiša, izglītota, spējīga, par to vispār nav šaubu. Kā cilvēkam, kurš nav bijis politikā, veiksies, ieejot politikā? Es domāju, ka ar to var arī tikt galā. Man būs daudz kas ar viņu pārrunājams, bet es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc viņa arī nevarētu būt veiksmīga ministre šajā jomā," sacīja Kariņš.

Premjers atgādināja, ka veselības ministra amatā ir izmēģināti cilvēki ar visdažādākajām pieredzēm un skatījumiem. Izaicinājumu šajā nozarē esot ļoti daudz. Iespējams, ka tieši cilvēks ar menedžmenta pieeju un pieredzi būs ļoti noderīgs veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai, sacīja jaunās valdības veidotājs.

Kopumā premjers atzina, ka potenciālajai koalīcijai strādāt ar 54 deputātu vairākumu 14.Saeimā būs izaicinājums, bet tas ir iespējams. Parlamentam šur tur būs "jāpiekoriģē" komisijās lemtais, atzina politiķis.

Kariņš piedāvās Saeimai par jaunā Ministru kabineta apstiprināšanu balsot pēc nedēļas - 14.decembrī.

Kā ziņots, otrdien, kad savus ministru amata kandidātus paziņoja arī AS, oficiāli kļuva zināms nākamās valdības iespējamais sastāvs.

Topošajā valdībā partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) plāno virzīt Arvilu Ašeradenu finanšu ministra, Edgaru Rinkēviču ārlietu ministra, Inesi Lībiņu-Egneri tieslietu ministra, Andu Čakšu izglītības un zinātnes, Raimondu Čudaru klimata un enerģētikas ministra un Eviku Siliņu labklājības ministra amatiem.

Vēl lēmumi saistībā ar JV kandidātu izvirzīšanu jāpieņem partijas "Vienotība" domei un JV kopsapulcei.

Nacionālā apvienība (NA) ekonomikas ministra amatam izvirzījusi Ilzi Indriksoni, aizsardzības ministra amatam - Ināru Mūrnieci, kultūras ministra amatam - Nauri Puntuli, bet satiksmes ministra amatam - Jāni Vitenbergu.

Savukārt AS veselības ministra amatam izvirzījis LDDK ģenerāldirektores Meņģelsones kandidatūru, zemkopības ministra amatam - Didzi Šmitu, iekšlietu ministra postenim - Māri Kučinski, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Māri Sprindžuku.

Gala lēmums, kurus kandidātus virzīt apstiprināšanai ministru amatos, atbilstoši Satversmei būs jāpieņem Valsts prezidenta Egila Levita nominētajam Ministru prezidenta amata kandidātam Kariņam.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais