"Konservatīvie" aicina Saeimu lemt par deputātu un ministru algu iesaldēšanu

Jaunajā parlamenta sasaukumā neievēlētā politiskā partija"Konservatīvie" ir izplatījusi ziņojumu, kurā tā aicina 14.Saeimu, solidarizējoties ar sabiedrību, lemt par parlamenta deputātu un ministru algu iesaldēšanu.

Kā norāda partijā, 13.Saeimas deputāti 2019.gadā pēc Jutas Strīķes iniciatīvas rīkojās līdzīgi.

Drīzumā parlaments uzsāks darbu pie 2023.gada budžeta veidošanas, un lēmums par algu iesaldēšanu būtu īstenojams "ar vienkāršu balsojumu Saeimā", pauda "Konservatīvo" pārstāvji.

Tāpat partija nesaredz pamatojumu veidot jaunus ministru biedru amatus un atsevišķu Klimata un enerģētikas ministriju, jo tādējādi tiks palielināts birokrātiskais aparāts un mazināts lēmumu pieņemšanas ātrums, pamatoja "Konservatīvie". Partijā uzskata, ka birokrātiskā aparāta palielināšana var novest pie nodokļu celšanas, kas būtu slogs ekonomikai.

"Konservatīvie" arī apgalvoja, ka tās pārstāvji nekad nav atbalstījuši īpašas privilēģijas deputātiem, ministriem vai citiem varas pārstāvjiem dziesmu un deju svētku biļešu iegādē vai citās izpausmēs.

"Konservatīvo" valdes priekšsēdētājs, labklājības ministrs Gatis Eglītis pauda, ka sabiedrība vēro un vērtē katru jaunās Saeimas un valdības lēmumu no taisnīguma un saimnieciskuma skatupunktiem. Viņaprāt, ir svarīgi nepievilt sabiedrības gaidas pēc godīgiem un taisnīgiem lēmumiem."

Kā ziņots, sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti 10 000 parakstu par atalgojuma apmēra iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem, deputātiem "un citiem tautas kalpiem".

Kā iniciatīvas autore norādīta Nora Freimane, mudinot iesaldēt valsts vadošo amatpersonu un tautas priekšstāvju algas to līdzšinējā apmērā un algu pacelšanu atlikt līdz brīdim, kamēr stabilizējas ekonomiskā situācija valstī - ir apturēts inflācijas kāpums, kā arī inflācija samazināta līdz samērīgam līmenim, ir pārvarēta krīze, kas saistīta ar gāzes un elektrības cenu kāpumu.

Iniciatīvā akcentēta vēlme no tautas kalpiem vispirms sagaidīt konkrētu rīcību tautas labā - izvest valsti un tās iedzīvotājus cauri šim sarežģītajam un izaicinājuma pilnajam laikam, un tikai tad spriest par nepieciešamību celt savas algas.

Tāpat ziņots, ka pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023.gada valsts budžeta projektā, kurš vēl būs jāizskata jaunajai Saeimai, papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Rezultātā no 2023.gada premjera alga kāps par 52%, pārējiem ministriem - par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam - pat par 75%, tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta, vēstīja raidījums.

Nākamgad Valsts prezidents, premjers un Saeimas priekšsēdētājs saņems gandrīz 8000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Visiem tas ir kāpums par vairākiem desmitiem procentu, salīdzinot ar šo gadu, bet Saeimas priekšsēdētājam algas pieaugums ir pat par 75%, ņemot vērā, ka deputātu algas pēdējos gados bijušas iesaldētas.

Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā nākamgad saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem - no 3841 līdz 6256 eiro (+63%), vēstīja raidījums.

Nākamā gada budžetā Saeimas deputātu algām paredzētā summa pieaugusi no 4 406 436 eiro līdz 6 482 055 eiro jeb par diviem miljoniem eiro, savukārt Valsts kancelejai ministru un premjera parlamentārā sekretāra algas kāpums izmaksās nepilnu pusmiljonu eiro. Pieskaitot atlīdzības kāpumu pārējiem parlamentārajiem sekretāriem un Valsts prezidentam, sanāk, ka politisko amatu algu celšana nākamā gada budžetā izmaksās aptuveni trīs miljonus eiro, aprēķinājis "de facto".

Algu celšanu paredz valdībā un Saeimā pagājušajā gadā pieņemtā atlīdzības reforma, kas stājās spēkā pirms trim mēnešiem un deva tiesības iestādēm celt algas. Amatu kategorijas likumā sarindotas skalā, piemēram, zemākajiem amatiem alga šogad drīkst būt robežās no 543 līdz 799 eiro, savukārt augstākajā līmenī, kas atbilst iestāžu vadītājiem, alga drīkst būt robežās no 3898 līdz 6403.