Partijas "Saskaņa" ilggadējais līderis Jānis Urbanovičs aicina savu partijas biedru, Daugavpils pilsētas mēru Andreju Elksniņu pārdomāt nepieciešamību palikt "Saskaņas" biedru rindās.
Elksniņa izteikumi saistībā ar karu Ukrainā un Krimas piederību pēdējās dienās izraisīja plašu rezonansi. Intervijā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc?" Elksniņš arī kritiski izteicies par "Saskaņas" darbu un nesekmīgo startu 14.Saeimas vēlēšanās, sakot, ka partija vēlēšanās neesot gribējusi uzvarēt un uzvedas kā "liels runcis blakus krējuma bļodai".
"Daugavpils domē ievēlētais Andrejs Elksniņš acīmredzot ilgi un rūpīgi ir skatījies spogulī, pirms izdarījis secinājumus par slinkajiem runčiem, kuri negribēja uzvarēt Saeimas vēlēšanās," vērtējot Elksniņa sacīto intervijā, ironiski secināja Urbanovičs.
Partijas vadītājs uzsvēra, ka paškritika pēc notikušā ir nepieciešama gan partijas priekšsēdētājam, gan viņa vietniekiem, gan tās pašvaldības mēram, kura vadītajā pilsētā "Saskaņa" cieta vissāpīgāko zaudējumu. Paškritika nepieciešama ikvienam partijas biedram, kas šobrīd domā par "Saskaņas" nākotni no skatpunkta "ko es varu dot savai partijai, nevis ko tā var dot man".
"Šajā analīzē par turpmāko darbu, esmu pārliecināts, vairums biedru lieto vietniekvārdu "mēs", nevis "viņi" - tie slinkie runči, kuri negribēja uzvarēt. Taču, ja kādam "Saskaņa" pēc piedzīvotā zaudējuma ir kļuvusi par neizdevīgu platformu turpmākajā politiskajā ceļā, tad ir skaidri jāpozicionējas un jāpārdomā par sava atrašanās partijas rindās," pauda Urbanovičs.
Partijas līderis arī atgādināja, ka "Saskaņa" ir skaidri paudusi savu nostāju pret Krievijas uzsākto karu Ukrainā, uzsverot, ka agresijas attaisnošana - tieša vai netieša, nav savienojama ar atrašanos "Saskaņas" biedru rindās.
Urbanovičs arī pastāstīja, ka atsevišķi partijas valdes locekļi lūguši sasaukt valdes sēdi, lai tostarp apspriestu ar Elksniņu saistīto situāciju. "Partijā sākusies viedokļu apmaiņa, ir pieprasījums sasaukt valdes sēdi," pauda politiķis.
Ilggadējais "Saskaņas" līderis konstatējis, ka Elksniņš ir distancējies no partijas. Urbanovičs norādīja, ka pats neplānojot rosināt jautājumu par Elksniņa izslēgšanu no partijas.
Kā ziņots, ilggadēja Saeimas vēlēšanu līdere "Saskaņa" 14.Saeimas vēlēšanās nespēja pārvarēt 5% latiņu un neiekļuva parlamentā. Vēlēšanās slikti rādītāji uzrādīti tostarp pašvaldībās, kur pie stūres ir "Saskaņas" politiķi, arī Daugavpilī.
Tāpat vētīts, ka, ņemot vērā Elksniņa publiskos izteikumus, Valsts drošības dienests (VDD) ir uzaicinājis viņu ierasties uz paskaidrojuma sniegšanu, aģentūrai LETA apliecināja dienestā.
Patlaban VDD plašākus komentārus saistībā ar konkrēto gadījumu nesniegs, līdz ar to nav zināms kādas būs tālākās dienesta darbības.
VDD atgādināja, ka, neraugoties uz ilgstošu atrašanos Krievijas okupācijas spēku kontrolē, Krima joprojām ir uzskatāma par neatņemamu Ukrainas sastāvdaļu. Reaģējot uz Krievijas īstenoto Krimas okupāciju 2014. gadā, Eiropas Savienība par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu pret Krieviju noteica sankcijas.
Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstītības ministrija (VARAM), vērsusies VDD ar aicinājumu izvērtēt Elkniņa izteikumus par Krimas piederības Ukrainai neatzīšanu.
Elksniņš "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" teicis, ka "Krima ir Krievijas Federācijas sastāvā".
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs apgalvojis, ka viņam ir saistošs Latvijas ārpolitikas kurss.
Otrdienas rītā notikušajā iknedēļas preses konferencē Daugavpils mērs komentējis savus intervijā portālam "Delfi" paustos izteikumus, ka Krima ir Krievijas sastāvā. "Kā jau teicu, tad faktiski šī teritorija atrodas Krievijas varā - tur darbojas Krievijas likumi un institūcijas," sacījis Elksniņš.
Daugavpils mērs norādījis, ka, vērtējot Krimas juridisko statusu no starptautisko tiesību viedokļa, ir spēkā vesela virkne ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, kuras pieņemot, Latvijas valsts pozīciju apliecinājusi Ārlietu ministrija, uzsverot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās, aicinot izbeigt Krimas okupāciju un pasludinot par spēkā neesošu 2014.gadā notikušo referendumu.