Plāns B var sašķelt valdību

 
©Andrejs Strokins, f64

Koalīcijas partijas ir nepieredzēti vienotas savās bažās, ka starptautiskos aizdevējus neizdosies pārliecināt par sagatavotā 2010. gada budžeta atbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām.

Tā varētu būt atbilde uz jautājumu, kādēļ pēc ilgās buksēšanas valdība nieka pusotrā stundā sestdien vienojās ne tikai par tēriņu samazināšanu aptuveni 225 miljonu latu apmērā un tik nepopulāro nodokļu sloga palielināšanu, kas budžetā sola ienest vēl aptuveni 100 miljonus. Visu pagājušo nedēļu, kamēr Rīgā uzturējās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) misija, politiķi konfidenciālās sarunās bija dzirdējuši atkārtojam, ka kopējai konsolidācijai jābūt par 500 miljoniem latu, kas nozīmē, ka aizdevēji uzstāj uz vēl vismaz 175 miljonu meklēšanu, visdrīzāk vēl vairāk ceļot nodokļus.

Budžetu virzīs strauji

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) sestdien atzina, ka korekcijas šajā budžeta variantā, ja pēc sarunām ar aizdevējiem izrādīsies, ka tās būs nepieciešamas, var veikt gan laikā, kad budžets ir Saeimā, gan kā atsevišķus budžeta grozījumus. Politiķu neoficiāli izteikumi liecina, ka starp koalīcijas partneriem ir politiskā vienošanās, ka ar budžeta pieņemšanu jāvirzās strauji, negaidot, vai aizdevēji piekritīs tajā ietvertajam konsolidācijas skaitlim. Plānots, ka budžets jau būs pieņemts vismaz pirmajā lasījumā, kad Latvijā novembra sākumā ieradīsies SVF tā sauktā pārskata misija.

No atsevišķu politiķu neoficiāliem izteikumiem izriet, ka šādai taktikai ir divi iemesli – pirmkārt, parādīt aizdevējiem, ka Saeimā ir plašs konsenss par to, ka pieņemams ir budžets tieši ar šādiem skaitļiem, paralēli partiju un valdības līmenī raidot signālus, ka vienošanās par 500 miljonu konsolidāciju ir neiespējama. Otrkārt, valdības aprindās valda piesardzīgs optimisms, ka aizdevējus var izdoties pierunāt, ka Latvija pieņem 2010. gada budžetu un apņemas tajā veikt grozījumus. Runa varētu būt par tālākām nodokļu izmaiņām, lai palielinātu 2010. gada budžeta ieņēmumus par vēl aptuveni 175 miljoniem, pieļāva avots valdībā. Šādu scenāriju iepriekš Neatkarīgajai aprakstīja atsevišķi koalīcijas politiķi, vienlaikus atzīstot, ka šādas apņemšanās izpildīšana būtu praktiski neiespējama, jo ir sākusies laika atskaite līdz nākamajā oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un šādos apstākļos partijas nespēs pieņemt lēmumus par nodokļu palielināšanu.

Nedēļa, lai pārliecinātu ES

Premjeram un finanšu ministram turpmākā nedēļa jāizmanto, dažādos formātos uzrunājot ES kolēģus, cenšoties sagatavot iespējami labvēlīgu augsni, pirms Latvijā ieradīsies EK ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja. Tieši viņa vizīte, kuras laikā plānota tikšanās ar partijām, Valsts prezidentu un, pēc pagaidām oficiāli neapstiprinātas informācijas, arī līdzdalība valdības sēdē, lielā mērā ieviesīs skaidrību, vai Latvijai jāgatavo ļaunākais jeb B scenārijs. Līdz šim politiķi cerējuši, ka tieši EK, kas proporcionāli ir lielākais naudas donors, būs iejūtīgāka pret Latvijas problēmām, tomēr pagājušās nedēļas sarunās EK pārstāvji ļoti stingri iestājušies par 500 miljonu konsolidāciju un neslēpuši neapmierinātību ar neizpildīto solījumu ieviest mājokļa nodokli, Neatkarīgajai stāstījuši sarunu dalībnieki.

Slikts signāls valdībai bija svētdien no ES prezidējošās valsts Zviedrijas finanšu ministra Anderša Borga izskanējušais paziņojums, ka Latvijai jāpilda saistības, nākamā gada budžetu konsolidējot par 500 miljoniem latu. "Starptautiskās sabiedrības pacietībai pret latviešiem ir robežas, tādēļ viņiem jārīkojas ļoti, ļoti atbildīgi," paziņojis A. Borgs sarunā ar žurnālistiem, kas notikusi SVF un Pasaules bankas gada sanāksmes kuluāros Stambulā.

Kādēļ nevar tapt plāns B?

Premjers sestdien nebija uz koalīcijas apspriežu galda licis B plāna variantus, ko darīt, ja starptautiskos aizdevējus neizdotos pārliecināt par valdības pielemtās budžeta konsolidācijas pietiekamību, un tas bija satraucis atsevišķus koalīcijas politiķus. Valdības sestdienas sēdes protokolā ticis iekļauts ieraksts par iespējamām budžeta korekcijām pēc tam, kad būs pabeigtas sarunas ar aizdevējiem, tomēr to nevar uzskatīt par plānu B. Avoti valdībā un koalīcijas partijās Neatkarīgajai zīmējuši divus iespējamos B scenārijus – viens ir piekāpšanās aizdevēju prasībai, visdrīzāk sperot soļus nodokļu celšanas virzienā, lai budžeta ieņēmumu daļu papildinātu ar vēl vismaz 175 miljoniem latu. Otrs ir nevienoties un pārtraukt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas visdrīzāk novestu pie lata devalvācijas. Izšķiršanās starp abiem plāna B variantiem, visticamāk, sašķeltu valdību, pirmā varianta pusē atstājot Jauno laiku, bet otrā varianta pusē – Tautas partiju un ZZS, liecina politiķu izteikumi un partiju līdz šim ieņemtās pozīcijas. Līdz ar to plāna B neaktualizēšana visdrīzāk skaidrojama ar bažām par valdības sašūpošanu, vēl pirms tiek pieņemts budžets.

Naudas pietiktu līdz Jāņiem

Politiskajās aprindās ir izplatīts viedoklis, ka, pat aizdevējiem aizejot, Latvijai ar jau saņemto naudu un pašu budžeta ienākumiem pietiktu naudas līdz nākamā gada Saeimas vēlēšanām, bet pēc tam ir cerības, ka materializējušās būs jau tagad vērojamās ekonomikas atveseļošanās tendences. Šāds viedoklis dzirdēts arī valdības aprindās un no premjera partijas Jaunais laiks pārstāvjiem. Tomēr avoti valdības aprindās, kas ir informēti par situāciju Valsts kasē, uzsver, ka naudas pietiktu tikai līdz Jāņiem. Pēc tam Latvijai, palikušai bez nākamajām aizdevuma daļām, atliktu vai nu mazināt budžeta izdevumus, bet nu jau, iespējams, par miljardu, vai naudas trūkumu risināt, devalvējot latu. Tomēr, kā uzsver zinātāji, šis ļaunākais scenārijs nevarētu gaidīt līdz Jāņiem. Tiklīdz valdība nebūs panākusi vienošanos ar SVF un EK, uz to reaģēs starptautiskie finanšu tirgi, izdarot spiedienu uz Latvijas bankām un nacionālo valūtu.

Premjers V. Dombrovskis sestdien pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka "pašreiz līdzekļi Valsts kasē ir pietiekami, kas mums dod arī zināmu iespēju garākām sarunām [ar starptautiskajiem aizdevējiem]". Uz jautājumu, kad nauda beigsies, premjers atbildēja, ka, viņaprāt, "līdz šādai situācijai mēs nenonāksim, līdz tam laikam mēs būsim panākuši vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, bet šobrīd nekāda likviditātes spiediena Valsts kasē nav".

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!