Kariņš: Valdības veidošanā starp partijām notiek "stīvēšanās"

© f64.lv, Kaspars Krafts

Valdības veidošanā pašlaik starp partijām notiek "tāda kā stīvēšanās", šorīt LTV "Rīta panorāmā" izteicās "Jaunās vienotības" (JV) politiķis Krišjānis Kariņš, kurš ir uzņēmies iniciatīvu veidot jauno valdību.

Politiķis pieļāva, ka aiz šīs stīvēšanās varbūt stāv negribēšana izveidot konkrēto valdību.

Kariņš atgādināja, ka JV ar Nacionālo apvienību ir vienojusies faktiski par visiem jautājumiem, bet ar "Apvienoto sarakstu" (AS) vēl nav vienošanās par valdības struktūru, lai panāktu darbu plānu īstenošanu, konkrēti - par jaunās enerģētikas jautājumu ministrijas izveidi.

Premjers atkārtoti pauda viedokli, ka šāda jauna ministrija esot nepieciešama, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Ekonomikas ministrijas par šiem jautājumiem "ilgstoši plēšas" un "netiek uz priekšu", tāpēc šo ministriju daļas esot jāsaliek kopā vienā jaunā ministrijā.

"Vai nu beidzot vienojamies, vai arī tie, kas bremzē, lai atzīst, ka šādu valdību negrib, jo varbūt tas ir tas, kas apkašā slēpjas," par konkrētajām sarunām izteicās Kariņš, "no vienas puses briest sadarbības gars, bet no otras puses aizvien jūtu pretestību un negribēšanu. Vai tā ir negribēšana kopā strādāt, vai tas ir kas cits, es līdz galam to nesaprotu, jo man neviens to skaidri nepasaka."

Kariņš pieļāva, ka domstarpības par jaunas ministrijas veidošanu varētu būt saistītas arī ar to, ka jaunās struktūras izveide nozīmēs, ka no citām ministrijām uz to pāries kontrole pār daļu Eiropas Savienības fondu.

Taujāts, kas notiks, ja JV un AS par šo jautājumu nevienojas, Kariņš vērtēja, ka tad "esam strupceļā", bet, kā no tā iziet, politiķis īsti redzējumu nepiedāvāja.

Kariņš izteicās, ka visus savus argumentus par nepieciešamību izveidot jauno ministriju jau ir izklāstījis, tāpēc tagad par šo jautājumu sarunas turpinās eksperti, kas vairāk iedziļinājušies, un viņš pats tās nevadīs.

"Veidot valdību un koalīciju nozīmē to, ka visiem kaut kur ir jāpiekāpjas," piebilda Kariņš.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.