Vēlmē vērtēt prezidenta kandidātus saskata politisko lobiju

© f64

Eksperti un politiķi pauž neizpratni par Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas pēkšņo iniciatīvu veidot sabiedrisku komiteju Valsts prezidenta amata kandidātu vērtēšanai. Vairākums aptaujāto politologu un partiju pārstāvji šajā iecerē saskata slēptu vēlmi ietekmēt sabiedrisko domu viena politiskā spēka interesēs.

Pagājušās nedēļas nogalē Saeimas priekšsēdētāja un apvienības Vienotība līdere S. Āboltiņa nāca klajā ar paziņojumu, ka viņa plāno izveidot sabiedrisku komiteju Valsts prezidenta amata kandidātu vērtēšanai. Komitejā tikšot aicināti darboties ne tikai visi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki, bet arī sabiedrībā atzītas autoritātes un eksperti.

S. Āboltiņa norāda, ka komiteja neizvirzīs pati savus kandidātus, turklāt tās lēmumiem nebūs arī juridiska spēka, taču šīs institūcijas pamatfunkcija būšot padarīt prezidenta kandidātu izraudzīšanās procesu caurspīdīgu un atklātu.

Pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera pilnvaras beidzas 7. jūlijā. Saskaņā ar likumdošanu kandidātus prezidenta amatam izvirza parlamenta partijas un Saeimas sēde prezidenta vēlēšanām jāsasauc ne agrāk kā 40 dienu un ne vēlāk kā 30 dienu pirms esošā prezidenta pilnvaru laika beigām.

Cer palielināt ietekmi

Līdz šim vairāku politisko spēku pārstāvji Neatkarīgajai neoficiāli norādījuši, ka Vienotībai būšot pavisam nelielas iespējas ietekmēt prezidenta vēlēšanas, jo šim politiskajam spēkam jau piederot divi no trim valsts augstākajiem amatiem, t. i., premjera un Saeimas priekšsēdētājas postenis. Tieši tāpēc S. Āboltiņas iniciatīvā veidot komiteju prezidenta amata kandidātu vērtēšanai tiek saskatīta Vienotības vēlme palielināt savu ietekmi šajā procesā, kā arī rast spēcīgu kanālu savu kandidātu lobēšanai. Kādā neoficiālā sarakstē starp politiķiem ir izteikts viedoklis, ka caur jaunveidoto komisiju Vienotība "atkal zombēs sabiedrību, zombēs deputātus – analogs scenārijs Maizīša virzīšanai ģenerālprokurora amatam".

Vienīgie pareizie

Opozīcijā strādājošā Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs atklāti pauž kategorisku viedokli: "Tā ir diezgan negodīga politiskā spēle. Visticamāk, šīs komitejas pamatsūtība būs ietekmēt un veidot sabiedrības viedokli. Protams, Vienotība var veidot, ko vien tā vēlas, – juridiska spēka šīs grupas atzinumiem nebūs. Taču caur šo organizāciju Jaunais laiks kārtējo reizi centīsies savus kandidātus padarīt par vienīgajiem pareizajiem."

Atgādina par tautas vēlētu prezidentu

Mērenāks savos izteicienos ir pozīcijas spēka – Zaļo un zemnieku savienības – pārstāvis Augusts Brigmanis, lai gan arī viņš neslēpj vilšanos par koalīcijas partneru rīcību. "Ja Vienotība vēlas patiesu sabiedrības iesaisti prezidenta vēlēšanu procesā, tad jau rīt ir jāsasauc Saeimas ārkārtas sēde un jāspriež par tautas vēlētu prezidentu. Savukārt ar pseidokomisijas veidošanu sabiedrība tikai tiek maldināta. Kuri būs tie gudrie, kuru viedoklis par prezidenta kandidātiem pārstāvēs visas sabiedrības viedokli?" retoriski vaicā A. Brigmanis. Viņš arī neslēpj sašutumu par to, ka Vienotība nav konsultējusies par attiecīgās komisijas izveidi ar koalīcijas partneriem. "Par šo ieceri uzzināju no medijiem un jutos pārsteigts, jo vēl pagājušās nedēļas sākumā aicināju Vienotības pārstāvjus sēsties pie pārrunu galda, lai meklētu kopīgu viedokli vairākos jautājumos. Šis gads politiķiem būs ļoti atbildīgs, jo ir jāpārvēlē Centrālā vēlēšanu komisija, tiesībsargs, Valsts prezidents. Tieši tāpēc Zaļo un zemnieku savienība uzskatīja, ka abām pozīcijas partijām diskusiju ceļā jāmēģina rast kopīgu skatījumu uz šiem jautājumiem, lai apliecinātu sabiedrībai, ka koalīcija ir vienota. Vienotība it kā tam piekrita, taču tad es uzzinu, ka viņu rīcība bijusi pretēja mūsu sarunām," klāstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs.

Arī Ventspils mērs, ZZS pārstāvis Aivars Lembergs atzīst: ja reiz politiķi vēlas iesaistīt prezidenta vēlēšanās sabiedrību, pareizāk būtu mainīt Satversmi un ļaut valsts pirmo amatpersonu vēlēt tautai. A. Lembergs uzskata, ka politiskas personas vēlme veidot sabiedrisku komiteju kaut kā vērtēšanai ir "politikas turpinājums ārpus Saeimas. Būtu tikai normāli, ja Vienotība izlemtu veidot šādu komiteju savas partijas iekšienē. Tā ir normāla prakse, kad politiķi, vēloties iegūt profesionāļu padomus un vērtējumus, veido iekšpartijiskas vai pašvaldību darba grupas. Taču tās nekad nepretendē pārstāvēt visas sabiedrības viedokli. Vēl jo vairāk apstākļos, kad ekspertu izvēles kritēriji ir visnotaļ apšaubāmi."

Visiem jākontrolē visi

Arī politologs Aigars Freimanis atzīst: "Jebkura iniciatīva, kas nāk no kādas partijas pārstāvja, ir ar savu politisko ievirzi un interesēm. Tāpēc paziņojums, ka tiks veidota neitrāla, objektīva komiteja, ir sava veida koķetērija ar sabiedrisko domu. Vienotībai Saeimā ir tieši tāds pats mandāts kā visām citām partijām, kurām ir tieši tādas pašas tiesības izvirzīt savus prezidenta kandidātus." Politologs arī sarkastiski izteic cerību, ka, veidojot katra savu objektīvo komisiju, Vienotības piemēram varētu sekot visas Latvijas partijas: "Lai visi pārbaudītu visus."

Līdzšinējais prezidents V. Zatlers joprojām neatklāj, vai ir gatavs pretendēt uz atkārtotu virzīšanu augstajam postenim. Tikmēr neoficiāli ir izskanējuši arī citi iespējamo pretendentu vārdi: gan Sarmīte Ēlerte un Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība), gan pašreizējā valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais