Šajās Saeimas vēlēšanās viena no lielākajām intrigām ir "Progresīvie". Partija Dibināta pirms pieciem gadiem, taču tās vēsture ir daudz senāka. No pilsoniski aktīvu jauniešu domnīcas, par kādu to iepriekšējās vēlēšanās uzskatīja konkurenti, četru gadu laikā tā kļuvusi par nopietnu politisko spēku. "Progresīvie" iestājas par atvērtu un sociāli taisnīgu politiku. Vienlaikus tā jau atmetusi dažas idejas, ar ko sevi pieteica politikā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Pirms pieciem gadiem "Progresīvie" parādījās uz politiskās skatuves kā kreisi noskaņoti hipsteri, kas vēlas tuvināt Latviju attīstītajām Ziemeļvalstīm.
Partijas dibināšanas gadā viņi rīkoja piketu, pieprasot izmeklēšanas atjaunošanu tā dēvētajā oligarhu lietā, un ģenerālprokurora maiņu.
Šīs "Progresīvajiem" ir otrās Saeimas vēlēšanas, iepriekš 5% barjeru viņi nepārvarēja. Taču politiskais spēks ir Rīgas domes valdošajā koalīcijā.
Ar darbu galvaspilsētas domē "Progresīvie" spējuši pieaudzēt savu popularitāti. Domes deputāti tika iekļauti arī partijas kandidātu sarakstos uz Saeimu, jo citu labi atpazīstamu līderu partijai nav.
"Progresīvo" vidējais vecums ir 36 gadi. Atšķirībā no citiem politiskajiem spēkiem, pirms vēlēšanām viņi nenorādīja ne kandidātu tautību, ne ģimenes stāvokli, ne to, cik deputāta kandidātam ir bērni.
Vienīgais cilvēks ar pieredzi valdībā ir Imants Lieģis, kurš ir "Progresīvo" ārlietu ministra kandidāts.
Ja iepriekšējās Saeimas vēlēšanās vēlēšanu apgabalu pirmie numuri bija tikai sievietes, tad četrus gadus vēlāk šī iecere vairs netiek īstenota tik pārliecinoši. Un Zemgalē un Vidzemē saraksta līderi ir uzņēmējs Atis Švinka un ekonomists Kaspars Briškens. Viņš arī "Progresīvo" premjera amata kandidāts.
Tāpat "Progresīvie" atmetuši ideju nepilsoņiem dot tiesības vēlēt pašvaldību vēlēšanās, jo mainījušies apstākļi.
Domstarpības ar līdzšinējām varas partijām "Progresīvajiem" var rasties Valsts aizsardzības dienesta sakarā. Jo lai gan neiestājas kategoriski pret to, uzskata, ka vidusskolas izglītība tikšot pakļauta militarizācijas riskam, ja tiks ieviests obligāts valsts aizsardzības kurss.
"Progresīvie" pārstāv politiku bez slēptām ietekmēm, un viņiem ir arī savas sarkanās līnijas, ar kopā koalīcijā neietu.
"Es teikšu, ka ZZS ir arī mūsu sarkanās līnijas. Viņu premjera kandidāts, atvainojos, viņam ir vieta nevis premjera krēslā, bet kā zinām, apsūdzētā krēslā. ZZS mums arī ir sarkanās līnijas. Tā nav Latvijas nākotne. Tas ir kaut kāds pagātnes rēgs, kas mums joprojām velkās," saka 14.Saeimas deputāta kandidāte (Progresīvie) Antoņina Ņenaševa.