NA aicina EP vēlēšanās aizliegt startēt bijušajiem PSRS drošības organizāciju darbiniekiem

 
©Ģirts Ozoliņš / F64

Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) rosina grozījumu Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas personām, kuras ir darbojušās kādreizējās PSRS drošības organizācijās, paredz aizliegumu startēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.

Deputāts piedāvāja priekšlikumā noteikt, ka EP vēlēšanām Latvijā nevar pieteikt par kandidātu un EP nevar ievēlēt Eiropas Savienības (ES) pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki. Tā pat aizliegums attiektos uz personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (PSKP) un Latvijas Komunistiskajā partijā (LKP), Latvijas PSRS Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

Priekšlikums tika apspriests Saeimas Juridiskās komisijas sēdē otrdien, taču Kiršteins nebija ieradies komisijas sēdē, tāpēc nevarēja sniegt skaidrojumu par priekšlikumu.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji norādīja, ka ne ES dalībvalstu, ne kandidātvalstu likumos nav ietverti ierobežojumi personām, kas ir saistīti ar to darbību bijušās PSRS vai ārvalstu slepenajos dienestos vai citās politiskajās iestādēs un organizācijās, kandidēt EP vēlēšanās. Tas ir pamatots ar to, ka tie nav nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, proti, tiem nav neatliekama sociāla vajadzība, skaidroja pārstāvis. Turklāt šīs valstis uzskata savu demokrātisko sistēmu par pietiekami stabilu, lai to nespētu apdraudēt personas, kas ir darbojušās pret šo sistēmu vairāk nekā desmit gadu atpakaļ sacīja biroja pārstāvis, minot, ka ir jāņem vērā, ka atsevišķs EP deputāts nevar nodarīt juridisku kaitējumu dalībvalstij, jo EP nevar iejaukties atsevišķajās dalībvalstu tiesību sistēmās, jo tās ir šo dalībvalstu kompetencē.

Jānis Iesalnieks (NA) atzīmēja, ka nav pilnvarots pārstāvēt Kiršteinu, lai aizstāvētu priekšlikumu, taču viņš pauda savu viedokli, ka šādu ierobežojumu vajadzēja iekļaut likumā jau 2004.gadā, kad tas tapa, jo analoģisks aizliegums ir arī Saeimas vēlēšanu likumā un Pašvaldību deputātu vēlēšanu likumā. Cilvēki, kas ir piedalījušies totalitāras varas veidošanā un nodrošināšanā pār Latvijas teritoriju, nebūtu morāli un tiesiski tiesīgi pārstāvēt Latviju Eiropas Savienībā, uzskata deputāts. "Daudzos balsojumos viena konkrēta Latvijas pārstāve faktiski pārstāv Krievijas intereses, tai skaitā aizstāvot Krievijas teroristisku un starptautiskās tiesības pārkāpjošu politiku," sacīja Iesalnieks.

Komisijas vadītājs Jānis Butāns (K) pauda, ka arī cilvēki, kas nav darbojušies šajās organizācijās, var rīkoties tāpat. Ar šādu priekšlikumu daļai personu tiktu uzlikts ierobežojums, bet citiem, kas ir līdzīgi uzskatos un darbībās vai pat vēl sliktāki, šādu ierobežojumu nebūtu, sacīja politiķis.

Komisijas dalībnieki vienojās, ka likumprojekta izskatīšana tiks atlikta uz nākamo nedēļu, lai Juridiskais birojs un Tieslietu ministrija izvērtētu, vai šis priekšlikums atbilstu ES tiesību normām, kā arī, lai būtu iespēja uzklausīt tā iesniedzēja pamatojumu.

Tāpat tika atlikta arī grozījumu likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" projekta izskatīšana pēc tā iesniedzēja Andreja Judina (AP) lūguma, lai noskaidrotu dažādas radušās neskaidrības, kuras komisijā netika apspriestas. Grozījumi paredz, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri nolems kļūt par Krievijas pilsoņiem, tiks liegts iegūt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgo uzturēšanās atļauju.

Saeima jau iepriekš ir konceptuāli atbalstījusi grozījumu Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz, ka no Latvijas ievēlēts EP deputāts, kas notiesāts par noziegumu, zaudēs savu mandātu, un viņa vietā stāsies nākamais kandidāts no tā paša saraksta, no kura viņš ievēlēts.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, grozījuma mērķis ir veidot tādu pašu tiesisko regulējumu attiecībā uz EP deputātiem, kāds tas paredzēts gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījis Saeimas deputāts.

Jau šobrīd likumā ir norāde uz to, ka EP deputāta mandāts nav savienojams ar faktu, ka persona ir atzīta par vainīgu noteiktas kategorijas kriminālnoziegumos. Likumā noteikts, ka EP vēlēšanās nevar kandidēt un tikt ievēlēta persona, kura Latvijā bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot gadījumu, kad persona ir reabilitēta.

Lai grozījums likumā stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.

EP deputātam, bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) prokuratūra uzrādījusi apsūdzību krimināllietā par aizliegtas videonovērošanas ierīces glabāšanu.

Apsūdzība EP deputātam uzrādīta pagājušā gada nogalē pēc Krimināllikuma panta par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu aprites aizlieguma pārkāpšanu. Pašlaik notiek šīs lietas iztiesāšana.