Ekonomistu apvienība veikusi politisko partiju vērtējumu; kuras partijas izvirzās līderpozīcijās?

Ekonomistu apvienības (EA) ekspertu veiktajā partiju programmu un līderu vērtējumā pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām labākos rezultātus guvušas esošās koalīcijas partijas - "Attīstībai/Par!" (AP), "Jaunā vienotība" (JV) un "Konservatīvie".

Vienlaikus EA eksperti norāda uz to, ka partiju programmās trūkst spilgtu ideju un to ir mēģināts kompensēt ar pieredzējušu līderu piesaisti.

EA eksperti pirms 14.Saeimas vēlēšanām vērtēja esošās koalīcijas partijas - JV, Nacionālo apvienību (NA), AP, "Konservatīvos", kā arī tās partijas, kas pēc socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS datiem šogad augusta vidū bija pārvarējušas 5% barjeru - "Apvienotais saraksts", "Progresīvie", "Saskaņa", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Latvija pirmajā vietā" (LPV).

EA partiju programmas vērtēja trijos galvenajos virzienos. Pirmkārt, tika vērtēta valsts attīstības stratēģija un tās finansēšanas plāns, otrkārt, ekonomisti partiju programmās vērtēja ekonomikas, enerģētikas un zaļā kursa stratēģijas, kā arī vērtējumu saņēma cilvēkkapitāla un drošības jautājumi.

Novērtējot politisko partiju un apvienību programmas, augstāko vērtējumu ir saņēmusi AP (86 punkti), JV (84 punkti) un "Konservatīvie" (84 punkti). Programmu vērtējumā daudz neatpaliek arī politiskie spēki, kas šajā Saeimā nav pārstāvēti, - partija "Progresīvie" (83 punkti) un "Apvienotais saraksts" (82 punkti).

Programmu vērtējuma "viducī" ir NA (74 punkti) un ZZS (68 punkti). Savukārt zemāko vērtējumu ir saņēmušas LPV (47 punkti) un "Saskaņas" (48 punkti) programmas.

EA norāda, ka visas vērtētās partijas ir devušas solījumus, ka papildu finansējums tiks valsts iekšējās un ārējās drošības jomā. Ir solījumi par investīcijām enerģētiskajā neatkarībā, kā arī par to, ka tiks meklēti risinājumi īstermiņa problēmām. Tāpat solīta tēriņu palielināšana sociālajā sfērā.

Tomēr priekšvēlēšanu programmu nodokļu sadaļā trūkst ietilpīgu pasākumu valsts kases papildināšanai, lai finansētu papildu izdevumus. EA secina, ka piedāvātie pasākumi samazinās fiskālo telpu un neļaus indeksēt darba samaksu atbilstoši inflācijas pieaugumam. Tāpat partijas izvairās ko solīt attiecībā uz valsts budžeta bilanci un valsts ārējā parāda vadības stratēģiju.

"Lai arī partijas apzinās izaicinājumus, kuri saistīti ar energoresursu cenu sadārdzinājumu un pieejamību īstermiņā, iztrūkst sistēmiska un aptveroša pieeja energoapgādes drošuma paaugstināšanai vidējā un ilgtermiņā. Piedāvātie pasākumi un risinājumi ir nepilnīgi," norāda viens no EA ekspertiem Andris Liepiņš.

Savukārt jomās, kas skar cilvēkkapitālu, partijas lielākoties pievēršas īstermiņa mērķiem, lai risinātu šodienas problēmas, nevis veiktu nākotnes attīstībai nepieciešamas pārmaiņas attiecīgajās nozarēs. Piemēram, partijas sola palielināt finansējumu - strādājošo algām vai nozarei kopumā -, taču gandrīz neviena no programmām nesniedz skaidrojumu, kādā veidā tiks sagādāts solītais papildu finansējums.

Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekmē mainījusies arī partiju retorika iekšējās un ārējās drošības jautājumos.

"Drošības jautājumā partiju programmās dominē priekšlikumi palielināt aizsardzības budžetu un stiprināt Latvijas dalību kolektīvās drošības sistēmās. Krievijas agresija Ukrainā ir atvieglojusi kandidātu pozīciju militārās drošības jautājumos, tomēr, acīmredzot, orientēšanās uz aizsardzību novērsusi to uzmanību no nepieciešamības stiprināt tiesisku valsti, kas šajās vēlēšanās lielākajai partiju daļai vairs nešķiet aktuāla," norāda viens no EA ekspertiem Lauris Liepa.

No partiju līderiem EA vērtēja politiķus, kuri ir pieteikti Ministru prezidenta, finanšu ministra un ekonomikas ministra amatiem.

Visaugstāko vērtējumu EA ekspertuprāt ir saņēmis "Konservatīvo" līderis un pašreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns un AP Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce (abi 34 punkti). Viņiem seko tagadējais Ministru prezidents un JV līderis Krišjānis Kariņš un AP pārstāvošais veselības ministrs Daniels Pavļuts (abi 31 punkts). Savukārt tagadējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), katrs saņēmuši 30 punktus.

Augstāk par 25 punktiem ekonomisti novērtējuši arī Uldi Pīlēnu ("Apvienotais saraksts", 28 punkti), Kasparu Gerhardu (NA, 28 punkti), Māri Kučinski ("Apvienotais saraksts", 26 punkti), Aināru Šleseru (LPV, 26 punkti), Gati Eglīti ("Konservatīvie", 25 punkti) un Andri Šuvajevu ("Progresīvie", 25 punkti).

Savukārt zemāko vērtējumu politiķu vidū saņēmusi LPV finanšu ministra amata kandidāte Karina Plaude (13 punkti). Politisko līderu vērtējuma lejasgalā ar 17 punktiem EA ierindojusi arī Ralfu Nemiro (LPV), Aivaru Lembergu (ZZS) un Didzi Šmitu ("Apvienotais saraksts").

Partiju programmu un politisko līderu kopvērtējumā visaugstākos punktus savākusi AP (181 punkts), tai seko JV (168 punkti) un "Konservatīvie" (166 punkti). Savukārt zemākais vērtējums ir LPV (104 punkti) un "Saskaņai" (102 punkti).

"Ņemot vērā, ka Ekonomistu apvienības ekspertu komandā bija iekļauti ekonomisti, tieslietu, drošības un vadības jautājumu profesionāļi, varējām vispusīgi un dziļi novērtēt partiju piedāvājumu un izvirzītos līderus. Vērtējām gan ideju dzīvotspēju un aktualitāti, gan atbilstību Latvijas izaugsmes mērķiem un iespējas šīs idejas finansēt. Partiju un politisko līderu novērtējums ir vērtīgs palīgs vēlētājiem, lai noorientētos plašajā partiju piedāvājumu klāstā," uzsver EA prezidents Ojārs Kehris.

Politiķu un partiju vērtēšanai tika izveidota ekspertu komanda, kurā iekļauti EA biedri un ārējie eksperti, vērtēšanas procesa partneris bija nacionālā informācijas aģentūra LETA. Partiju programmas un politiķus šogad vērtēja Māris Avotiņš, Mārtiņš Āboliņš, Aiga Ārste Avotiņa, Olga Bogdanova, Juris Cebulis, Elmārs Kehris, Edmunds Krastiņš, Lauris Liepa, Andris Liepiņš, Jānis Platais, Filips Rajevskis, Pēteris Strautiņš un Baiba Šmite-Roķe.

Partiju programmu vērtēšanu EA veic kopš 6.Saeimas vēlēšanām 1995.gadā, bet partiju līderi tiek vērtēti kopš 13.Saeimas vēlēšanām 2018.gadā.

14.Saeimas vēlēšanas notiks 1.oktobrī.