Valdība šodien ārkārtas sēdē panākusi vienošanos vairākos būtiskos jautājumos, līdz ar to tiks uzsākts tehniskais nākamā gada budžeta sagatavošanas darbs, žurnālistus informēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
Pēc premjera teiktā indikatīvi nākamā gada budžeta izdevumi tiks mazināti par 225 miljoniem latu, bet papildus ieņēmumi no nodokļu politika izmaiņām tiek plānoti 100 miljonu latu apmērā.
Dombrovskis apliecināja, ka šodien panāktas visas nepieciešamās vienošanās par papildus pasākumiem budžeta ieņēmumu palielināšanai. Pēc šīs dienas sēdes Finanšu ministrija uzsāks jau tehnisko darbu pie budžeta sagatavošanas un nepieciešamo aprēķinu iestrādes.
Valdības vadītājs arī apliecināja, ka starptautiskie aizdevēji izprot situāciju Latvijā, tomēr svarīgākās diskusijas ar viņiem vēl ir priekšā, jo kārtējā pārskata misija Latvijā ieradīsies novembra pirmajā pusē.
Saeimā nākamā gada budžetu plānots iesniegt 23.oktobrī.
LETA jau ziņoja, ka valdību veidojošās koalīcijas partijas šorīt vienojās par veicamajām nodokļu izmaiņām, kas nākamā gada budžetā nodrošinātu 58 miljonus latu ieņēmumus.
Kā pēc tikšanās žurnālistiem skaidroja Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vents Armands Krauklis, tad šodien panāktas vairākas konceptuālas vienošanās, piemēram, kapitāla ienākumu nodokļa likmes ieviešanu 10% apmērā, banku noguldījumu dividenžu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) 10% apmērā, palielināt zemei un saimnieciskai darbībai izmantojamām ēkām noteikt 1,5% likmi, vienlaikus nosakot minimālo maksājumu 5 lati par katru objektu, savukārt tai lauksaimniecības zemei, kas netiek apstrādāta varētu piemērot nodokļu likmi 3% apmērā.
Šajā gadījumā valdībai nenāktos samazināt akcīzes apmaksu zemniekiem par izmantoto degvielu. Tāpat tiks palielināts akcīzes nodoklis vīnam, apmēram 30 santīmi uz pudeli, kā arī no trim uz 12 mēnešiem pagarināts pārmaksātā IIN apmaksas termiņš. Līdz šim darba devējs darbiniekiem varēja dāvināt dāvanas 180 latu apmērā bez nodokļa piemērošanas šai summai, bet tagad šis nodokļu neapliekamais apjoms tiks samazināts uz pusi līdz 90 latiem.
Tāpat plānots iekļaut apliekamā ienākuma aprēķinā summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai, vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Kā arī plānots mainīt nodokļa iekasēšanas shēmu ienākumam no izložu un azartspēļu laimestiem līdz 500 latiem un paredzot, ka nodoklis jāietur izmaksājot laimestus. Līdz šim šis ienākumus un ar to saistītie izdevumi bija jādeklarē.
Tāpat plānots ar IIN aplikt gūto labumu no darba devēja (uzņēmuma) piederošas vieglās automašīnas izmantošanas personīgām vajadzībām.
Tāpat plānots samazināt reprezentācijas izdevumu normu, ko drīkst atskaitīt no apliekamā ienākuma no 60% līdz 40%. Kā arī plānots mainīt uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas kārtību ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, apliekot ar nodokli līdzvērtīgi kā IIN (23%) ienākumu izdevumiem palielinot koeficientu 1,5.
Ar nākamo gadu plānots arī nodokli vieglajiem automobīļiem aprēķināt atkarībā no CO2 izmešu daudzuma, savukārt motocikliem atkarībā no dzinēja tilpuma.
Pēc Kraukļa teiktā tiek izvērtēta arī iespēja ar Nekustamā īpašuma nodokli aplikt atsevišķas būves - naftas termināļus un benzīntankus. Krauklis arī žurnālistiem norādīja, ka finanšu ministrs Einars Repše (JL) joprojām uzsverot uz budžeta izdevumu samazinājumu 500 miljonu latu apmērā un pēc Repšes teiktā tāds pats viedoklis tika izteikts Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē, no kuras viņš tikko atgriezies.
Koalīcija gan neatbalstot tik lielu izdevumu samazinājumu un turpmāk svarīgi būšot Latvijas argumenti politiskās sarunās ar aizdevējvalstīm. Iespējams, ka sarunās vajadzēs iesaistīties arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram, pieļāva Krauklis.
Viņš arī atzina, ka patlaban Latvijā strādājošās aizdevēju misijas viedoklis esot, ka budžetā nav iespējams vēl lielāks izdevumu samazinājums un Latvijai ir jāpalielina nodokļi. Taču pēc Kraukļa tiktā esošā situācijā tas nav iespējams, jo tautsaimniecībā tas radīs tikai negatīvāku efektu, tāpēc politiskās sarunās nepieciešams rast kompromisus un nosacījumu pārskatīšanu. Vienlaikus Latvijai ir jāgatavo citi iespējamie attīstības scenāriji, atzina Krauklis.