Valdību veidojošās koalīcijas partijas šorīt vienojušās par veicamajām nodokļu izmaiņām, kas nākamā gada budžetā nodrošinātu 58 miljonus latu ieņēmumus.
Kā pēc tikšanās žurnālistiem skaidroja Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vents Armands Krauklis, tad šodien panāktas vairākas konceptuālas vienošanās, piemēram, kapitāla ienākumu nodokļa likmes ieviešanu 10% apmērā, banku noguldījumu dividenžu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) 10% apmērā, zemei 1,5% likmes noteikšanu, savukārt tai lauksaimniecības zemei, kas netiek apstrādāta varētu piemērot nodokļu likmi 3% apmērā.
Šajā gadījumā valdībai nenāktos samazināt akcīzes apmaksu zemniekiem par izmantoto degvielu. Tāpat tiks palielināts akcīzes nodoklis vīnam, apmēram 30 santīmi uz pudeli, kā arī no trim uz 12 mēnešiem pagarināts IIN apmaksas termiņš. Līdz šim darba devējs darbiniekiem varēja dāvināt dāvanas 180 latu apmērā bez nodokļa piemērošanas šai summai, bet tagad šis nodokļu neapliekamais apjoms tiks samazināts uz pusi līdz 90 latiem.
Pēc Kraukļa teiktā tiek izvērtēta arī iespēja ar Nekustamā īpašuma nodokli aplikt atsevišķas būves - naftas termināļus un benzīntankus. Krauklis arī žurnālistiem norādīja, ka finanšu ministrs Einars Repše (JL) joprojām uzverot uz budžeta izdevumu samazinājumu 500 miljonu latu apmērā un pēc Repšes teiktā tāds pats viedoklis tika izteikts Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē, no kuras viņš tikko atgriezies.
Koalīcija gan neatbalstot tik lielu izdevumu samazinājumu un turpmāk svarīgi būšot Latvijas argumenti politiskās sarunās ar aizdevējvalstīm. Iespējams, ka sarunās vajadzēs iesaistīties arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram, pieļāva Krauklis.
Viņš arī atzina, ka patlaban Latvijā strādājošās aizdevēju misijas viedoklis esot, ka budžetā nav iespējams vēl lielāks izdevumu samazinājums un Latvijai ir jāpalielina nodokļi. Taču pēc Kraukļa tiktā esošā situācijā tas nav iespējams, jo tautsaimniecībā tas radīs tikai negatīvāku efektu, tāpēc politiskās sarunās nepieciešams rast kompromisus un nosacījumu pārskatīšanu. Vienlaikus Latvijai ir jāgatavo citi iespējamie attīstības scenāriji, atzina Krauklis.
Jau ziņots, ka šodien uz ārkārtas sēdi pulcēsies valdība, lai lemtu par nākamā gada valsts budžetu, nepieciešamajiem izdevumu samazinājumiem un iespējamo nodokļu palielināšanu.
Kā ziņots, trešdien pēc vairāku stundu diskusijām valdības ārkārtas sēde beidzās bez konkrētiem lēmumiem un diskusijas vispirms tiks veiktas valdību veidojošā koalīcijā.
Kā žurnālistus informēja premjers Valdis Dombrovskis (JL), pirms valdības ārkārtas sēdes sasauktā koalīcijas sēdē politiķi mēģinās politiski vienoties par konkrētām nodokļu izmaiņām, tādējādi dodot politisko mandātu ministriem tālākajā darbā pie budžeta veidošanas.
Kā informēja premjers, starp iespējamām nodokļu politikas izmaiņām tiks apspriesta nekustamā īpašuma nodokļa ieviešana, izvērtējot gan līdz šim Finanšu ministrijas sagatavotos variantus, gan Ekonomikas ministrijas piedāvāto alternatīvo redzējumu.
Dombrovskis joprojām atbalstot valdības jau iepriekš atbalstīto NĪN nodokļa likmes variantu 0,2%, savukārt Ekonomikas ministrija sagatavojusi alternatīvu piedāvājumu, paredzot progresīvās nodokļa likmes ieviešanu.
"Svarīgi, lai tiek panākta politiskā vienošanās," akcentēja premjers.
Tāpat varētu tikt apspriestas iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes paplašināšanas korekcijas, kā arī minimālas akcīzes nodokļa izmaiņas, palielinot nodokli vīnam.
Savukārt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) žurnālistiem norādīja, ka viens no Finanšu ministrijas piedāvājumiem esot arī atsevišķu iedzīvotāju ienākuma nodokļu atvieglojumu samazināšana.
Premjers jau iepriekš uzsvēris, ka sestdien valdībai ir jāpieņem gala lēmumi saistībā ar budžeta veidošanu, lai Finanšu ministrija varētu sākt darbu pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas. ''Sestdien šeit sēdēsim tik ilgi, cik vajadzēs, lai pieņemtu gala lēmumus,'' uzsvēra premjers.
Kā norādīja valdības vadītājs, vairs netiekot apspriesta lielāka sociālās jomas izdevumu samazināšana. Tāpat netiekot izskatīts sociālā nodokļa palielinājums un pievienotās vērtības nodokļa likmju izmaiņas, pie kurām valdība arī nenonākšot, ja tikšot panāktas vienošanās par iepriekš minēto nodokļu izmaiņām.
Jau ziņots, ka valdībai ir jānodrošina nākamā gada budžets ar 8,5% deficītu, kā to paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, uzskata Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Kā uzsvēra prezidents, vienošanās ar aizdevējiem paredz, ka budžetam jābūt ar 8,5% deficītu, un tas, kā tas tiek nodrošināts, ir valdības kompetencē.
Šāds deficīta apjoms ir vienīgais kritērijs no aizdevēju puses un valdības ziņā ir tas, kā tas tiek nodrošināts, komentējot valdības nolemto par izdevumu samazinājumu 275 miljonu latu apmērā, sacīja Zatlers.
Prezidents arī uzsvēra, ka jebkurām nodokļu politikas izmaiņām, ko varētu veikt valdība, jābūt adekvātām, atbilstošām reālai situācijai un viegli administrējamām.