VARAM no Daugavpils pašvaldības nav saņemēmusi padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu demontāžas plānu

 
©Rūta Kalmuka / F64

Daugavpils pašvaldība nav iesniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu demontāžas plānu, jo gaida Kultūras ministrijas (KM) un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) atbildi par divu objektu Daugavpilī vērtējumu, informēja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S).

Pašvaldībā vērsusies pie KM un NKMP ar lūgumu Daugavpils pašvaldībai izsniegt likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 5.pantā paredzēto izvērtējumu par objektiem "Piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem" un "Piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem, piemineklis Sarkanās armijas 360. strēlnieku divīzijas karavīriem". Tāpat pašvaldība lūgusi sniegt atzinumus par objektu kvalifikāciju atbilstoši likuma 6.pantam.

Likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 5.panta pirmā daļa nosaka, ka, izvērtējot objekta atbilstību likumā noteiktajiem kritērijiem, tiek noskaidrots tā tapšanas laiks, uzstādīšanas mērķis un ideoloģiskais vēstījums, novietojums (ietekme uz publisko vidi), kā arī tā oriģinālo detaļu vai fragmentu mākslinieciskā vērtība, arhitektoniskā kvalitāte vai tā kultūrvēsturiskā vai izglītojošā nozīme.

Likums paredz, ka pirms objekta demontāžas tiek veikta tā fotofiksācija un objekts tiek dokumentēts. Ja demontējamā objekta oriģinālajām detaļām vai fragmentiem ir mākslinieciska vērtība, arhitektoniska kvalitāte vai kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme, objekts pirms tā demontāžas dokumentējams, izmantojot trīsdimensionālo lāzerskenēšanu.

Likuma 6.panta otrā daļa nosaka - ja demontējamais objekts klasificējams kā kultūrvēsturiska inženierbūve, tā demontāžai piemēro būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos paredzēto kārtību - paziņojums par būvniecību, bet ja objekts ir klasificējams kā ārtelpas labiekārtojuma elements, tā demontāžai nepiemēro būvniecību regulējošus normatīvos aktus.

Elksniņš skaidro, ka pašvaldība vērsusies pēc atbildēm, jo no tām būšot atkarīga pašvaldības rīcība, organizējot objektu demontāžas procesa dokumentēšanu.

Elksniņš atgādināja, ka pašvaldība ir vērsusies Satversmes tiesā (ST), apstrīdot minēto likumu, un pēc viņa rīcībā esošās informācijas, nākamnedēļ varētu būt atbilde no Satversmes tiesas par lietas ierosināšanu vai neierosināšanu.

Jau ziņots, ka Daugavpils dome 30.jūnijā nolēma vērsties ST, apstrīdot likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" atbilstību Satversmei. Pēc Elksniņa vārdiem, lēmumam par pieminekļu demontāžu jāseko lēmumam par finansējuma piešķiršanu pašvaldībām šo uzdevumu izpildei, taču finansējums šim uzdevumam neesot piešķirts.