Ja Saeimas ārkārtas sēdē nebūs problēmas ar kvorumu, jaunizveidotā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šodien tiks pie vadītāja. Ministra amatā plānots iecelt Raimondu Vējoni (ZZS), kurš līdz šim pārraudzīja tikai vides jomu.
Vai un kā ministriju apvienošana ietekmēs reģionālo attīstību, šobrīd ir neatbildams jautājums. Formāli šim faktam nevajadzētu neko mainīt – reģionālo lietu ministrija tiek pievienota Vides ministrijai, taču departamenti turpinās darboties. Tiesa gan, nevis divās Lāčplēša ielas ēkās Rīgā, bet tikai vienā. No darba atbrīvo juristus, auditorus, administratīvā departamenta darbiniekus – kopumā 35 cilvēkus. Taču, kā skaidro VARAM Politikas koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets, visas līdzšinējās reģionālās ministrijas pamatfunkcijas tiek saglabātas un arī līdzšinējie problēmjautājumi netiek atmesti. Tajā skaitā iecere par otrā līmeņa vēlētu pašvaldību – apriņķu veidošanu. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis atzīst, ka tas ir vienīgais veids, kā attīstīt Latvijas reģionus. "Ja apriņķi netiks izveidoti, muļļāsimies arī nākamos 20 gadus." Uzskatāms piemērs valdības nespējai risināt reģionālas problēmas ir aizsnigusī un bez elektrības palikusī Latgale.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka nākotnē tieši apriņķi varētu pārņemt likvidējamo plānošanas reģionu funkcijas un vēl piesavināties jaunas no ministrijām, kas ar saviem pienākumiem nespēj kvalitatīvi tikt galā, – īstenot ceļu aprūpēšanu, plānot izglītību, pašvaldību attīstību, piesaistīt Eiropas fondu naudu.
Lielāka skaidrība, ko darīt ar pieciem Latvijas plānošanas reģioniem, sākotnēji tika solīta gada sākumā, taču tagad noteikts jauns termiņš – 1. maijs. Līdz tam darba grupai jāpiedāvā risinājums. Kurzemes plānošanas reģiona vadītājs Kristiāns Godiņš atzīst, ka tagad neskaidrā situācija ieilgst. Taču tas ir likumsakarīgi, jo nevar pēkšņi pusratā pamest lietas. Piemēram, šobrīd aktualitāte numur viens esot kritiskā situācija ar sabiedriskā transporta dotācijām. Pērn visam Kurzemes reģionam pēc ārkārtīgi liela samazinājuma tika atvēlēti 1,9 miljoni latu. Bet šogad apsolīti 1,3 miljoni. "Tik lielā kritumā nav iespējams iekļauties. Tad sabiedriskais transports vienkārši jātaisa ciet," spriež K. Godiņš. Reģions šobrīd ir tas, kas karojot par lauku cilvēku interesēm.
Protams, vēlēts apriņķis šādās cīņās būtu daudz ietekmīgāks, un patlaban šai idejai ir arvien vairāk piekritēju, kaut gan pēc būtības tā nozīmē atgriešanos pie padomju laikā īstenotā pārvaldes modeļa. Eksperimenti ar pašvaldību reformēšanu 20 gadu garumā tādējādi uzskatāmi par neveiksmīgiem.
Par diskusiju objektu šobrīd kļūst apriņķu skaits. A. Jaunsleinis spriež, ka apriņķiem būtu jāatbilst republikas pilsētu skaitam. Zaļzemnieku sabiedrotais – Ventspils mērs Aivars Lembergs min lielāku skaitli, proti, septiņas republikas pilsētas un 26 apriņķi, kas aptuveni kopētu kādreizējo rajonu robežas. "Jā, tā būtu atgriešanās pie tā, kas jau ir bijis. Taču nekas labāks nav radīts. Šobrīd Latvijā ir 118 pašvaldības. Tā ir nenormāla situācija, kas kavē Latvijas attīstību." Izveidot otrā līmeņa pašvaldības varētu divu gadu laikā. n