Dažas partijas sabiedrības saliedēšanu cer panākt ar "investēšanu cilvēkos" un sabiedrisko mediju krievu valodā
Latvijas sabiedrības saliedēšanu būtu iespējams panākt, "investējot cilvēkos" un šādi panākot "patiesi solidāru sabiedrību, kā arī izveidojot sabiedrisko mediju krievu valodā, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda partijas "Progresīvie" premjera amata kandidāts Kaspars Briškens.
Pēc topošā politiķa vārdiem, Latvijas valstij beidzot esot jāsāk "investēt cilvēkos, kas ir veselība, izglītība, mājokļu pieejamība, konkurētspēja, tajā skaitā industriālā, inovāciju politika, un aizsardzības spējas".
"Mūsu sabiedrība ir sadrumstalota daudzās dimensijās - etniskajā jomā, dzimumu identitātes jomā, nabadzības un bagātības līmenī, Rīgā, Pierīgā, reģionos utt. Politiķi šīs plaisas sabiedrībā nereti izmanto, lai kapitalizētu kā savu politisko kapitālu. Mēs iestājamies par patiesi solidāru sabiedrību," sacīja Briškens.
Partijas pārstāvja skatījumā, pamatu pamats tam ir vienota, miksēta izglītības sistēma no pamatskolas latviešu valodā. "Segregācija sākas skolā, kur veidojas mūsu draugu loks, mūsu kultūras apziņa un identitāte. Tādēļ, ja mēs vēlamies veidot vienotu, jaudīgu politisko nāciju, stiprināt latviešu valodas lomu, tam ir jāsākas skolā. Vienlaikus labākajai skolai ir jābūt tuvākajai skolai. Tas nenozīmē skolu katrā miestā, bet skolai ir jābūt labi pieejamai noteiktā areālā vismaz pamatskolas līmenī. Visās skolās ir jānodrošina labs izglītības līmenis un tas nozīmē, ka ir jāapsver motivācijas sistēma - arī atalgojuma ziņā - skolotāju darbam reģionos."
Savukārt lai cīnītos pret Kremļa informācijas telpas ietekmi, "Progresīvie" atbalsta pilnvērtīga sabiedriskā medija izveidi krievu valodā. "Tai skaitā tāda, kas raida satelīttelevīzijā, lai arī visi trikolori pierobežā var uztvert vienu labā krievu valodā runājošu, objektīvas informācijas kanālu, līdzīgi kā Igaunijā ir ļoti sekmīgs piemērs ar ETV+. Skaidrs, ka šādam kanālam ir ļoti grūti konkurēt ar visādiem izklaides elementiem, ko piedāvā Kremļa propagandas kanāli, bet Igaunija parāda, ka ir iespējams iegūt ļoti nozīmīgu krievvalodīgo sabiedrības daļu, kas skatās šo kanālu," izteicās politiķis.
"Nākamā grupa ir viss, kas saistīts ar nevienlīdzību un nabadzību. Skaidrs, ka Latvijas ekonomika attīstās, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pieaug, bet tā ir vidējā temperatūra slimnīcā. Mēs nevaram runāt par saliedētu, solidāru sabiedrību, ja mums joprojām ir ļoti augsts nabadzības līmenis. Ja mums divas trešdaļas mājsaimniecību ir divu, trīs algu attālumā no maksātnespējas, tad nevar izveidoties arī noturīgs vidusslānis. Mums ir ļoti noslāņota sabiedrība, kur ir ļoti turīgi cilvēki, bet ļoti daudz arī mazturīgu cilvēku," piebilda Briškens.