Veselības jomas eksperti neredz jēgu veselības ministra demisijai, jo situācijā, kāda pašlaik ir veselības aprūpē, nelīdzētu pat burvji. Cilvēks ar maģiskām spējām nav arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš, kura līdzšinējo darbību eksperti vērtē dažādi.
Bijušais Liepājas reģionālās slimnīcas vadītājs J. Bārzdiņš (attēlā) stājās veselības ministra amatā uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām jaunās valdības sastāvā. Tāpēc viņš iesaistījās Zaļo un zemnieku savienības sadarbības partijā (Liepājas partija). Tomēr, kā pirms Jaungada sarunā ar Neatkarīgo izteicās pats ministrs, viņš sevi par politiķi neuzskata, lai gan saprot – ministri ir politiskas figūras.
"Juris Bārzdiņš ir grūtā situācijā, jo jāsaskaras ar absolūtu neizpratni no valdības vadītāja un finanšu ministra puses. Mūsu politikas līderiem jāveic reformas sava domāšanā, citādi neviens veselības ministrs nevarēs pilnīgi neko izmainīt. Kamēr Bārzdiņam būs jāsaskaras ar šādu attieksmi, tad viņš var būt kaut vai Harijs Poters, kas cīnās ar melnajiem spēkiem," saka Valdis Keris, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs. Viņš atceras brīdi, kad uzreiz pēc apstiprināšanas amatā J. Bārzdiņš uzzināja, ka pretēji pirms vēlēšanām solītajam veselības budžets būs jāsamazina par vairāk nekā 12 miljoniem latu. Ministrs uz sarunu aicināja nozares speciālistus un jautāja: šis samazinājums ir neizbēgams, vai man pieteikt demisiju? No speciālistu puses skanēja skaidrs: nē. Tas arī parāda šo situāciju – var jau kliegt vēl un vēl, ka veselībai nevar samazināt naudu (un to ministrs ir vairākkārt uzsvēris), bet, ja nemainīsies uzstādījums no augšas, nekas nemainīsies.
Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs skarbāk norāda uz to, ka ministram vajadzētu tomēr, pirms pieņemt kādu lēmumu, pakonsultēties ar potenciālajās reformās iesaistītajiem, piemēram, lokālajām slimnīcām (šādas tikšanās ministram ir paredzētas šonedēļ), to pašu Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, slimnīcām, kuros atrodas traumpunkti. "Nedomāju, ka ministram jāatstāj amats, bet jārīkojas," spriež J. Kalējs.
Pacientu organizācijām ir divējāda attieksme – no vienas puses, J. Bārzdiņš lielāku atbalstu pauž pacientiem, no otras – seko tādi lēmumi kā līdzmaksājums no valsts 100% kompensējamiem medikamentiem, lai it kā radinātu pacientus kārtīgi lietot zāles. Pacientu konferencē, stāstot par iespējamām izmaiņām veselības jomā, veselības ministrs pat saskārās ar nievājošu jautājumu no publikas: stāstiet kaut ko interesantu! J. Bārzdiņš, iespējams, nepieradis pie tādas attieksmes pret politiķiem, pat apvainojās. Vēlāk gan individuāli, gan sarunās ar žurnālistiem J. Bārzdiņš vairākkārt norādīja, ka nav mācījies teikt uzrunas.
Sustento veselības jomas eksperte Iveta Neimane saka: virziens uz ambulatorās aprūpes stiprināšanu ir pareizs. Ja cilvēkiem vairāk būtu pieejama ambulatorā, primārā, mājas aprūpe, ja valsts vairāk kompensētu medikamentus cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, tad mazāk naudas vajadzētu stacionāriem, kas ir dārgākais medicīnas posms. "Diemžēl neredzu, vai vispār varētu būt kāds ministrs, kas spētu aizstāvēt veselības jomu no turpmākās līdzekļu samazināšanas," skeptiska ir I. Neimane.
J. Bārzdiņš neslēpj: kamēr viņš būs ministrs, papildu nauda tieši slimnīcām nebūs, jo citādi nekad nebūs iespējams pārtraukt šo apli un attīstīt ambulatoro aprūpi, jo visvairāk cilvēku mūža ilgumu ietekmē nevis nauda slimnīcām, bet gan tas, vai laikus ir pieejami ģimenes ārsti un citi speciālisti ambulatori, kamēr vēl slimnīcā nav jāguļas, kā arī – un tas, ministraprāt, ir būtiskākais – izpratne par veselīgu dzīvesveidu. Kopā ar Ārstu biedrības līderi Pēteri Apini viņš patiešām ir apņēmības pilns ieviest ierobežojumus, lai cilvēki mazāk lietotu sāli un cukuru.
Zināms pagrieziens notika otrdienas vakarā, kad pēc tikšanās ar mazo slimnīcu vadītājiem Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne paziņoja, ka mediķi gatavos ministra demisijas pieprasījumu, jo nav uzklausīti iebildumi par traumpunktu darba laika izmaiņām.