Koalīcijas partneriem nav īstas skaidrības par rīt koalīcijas sadarbības padomes sēdē, kas paredzēta pirms valdības sēdes, apspriežamajiem jautājumiem.
Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece aģentūru LETA informēja, ka zināms tikai tas, ka sēdē tiks lemts par nākamā gada budžeta veidošanu, bet vēl nav zināms precīzi, par kādiem jautājumiem lems, jo Finanšu ministrija vēl gatavojot atsevišķus dokumentus.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis savukārt aģentūru LETA informēja, ka arī viņam par rīt sēdē skatāmajiem jautājumiem nav informācijas. "Acīmredzot rīt uz galda mapē būs salikti jautājumi, par kuriem mums jāvienojas," norādīja Brigmanis.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pēc šodien notikušās partijas "Jaunais laiks" (JL) tikšanās ar Tautas partiju (TP) bija optimistiski noskaņots par spēju vienoties svarīgākajos jautājumos darbā pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas.
Kā žurnālistiem uzsvēra Dombrovskis, tikšanās laikā puses pārrunājušas plašu jautājumu loku, daudzos no tiem panākot arī vienprātību.
Lai gan joprojām nav vienošanās par nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu dzīvojamai platībai, puses vienojušās, ka jāatjauno 1,5% nodokļa likme zemei, vienlaikus saglabājot 25% pieauguma ierobežojumu. Šādas nodokļu izmaiņas budžetā papildus dotu 14 miljonus latu.
Tāpat puses vienojušās par atsevišķiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes palielinājumiem, akcīzes nodokli vīnam, kā arī principiem Eiropas Savienības fonda finansējuma sadalei. Konkrētus aprēķinus Finanšu ministrija vēl gan tikai sagatavošot un iesniegšot izskatīšanai rītdienas valdības sēdei.
Savukārt TP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis uzsvēra, ka saruna bijusi lietišķa, pusēm panākot vienošanos par TP un JL priekšlikumiem.
Krauklis žurnālistiem arī rādīja speciāli sagatavotu grafiku, kurā atspoguļoti triju Baltijas valstu centrālo banku administratīvie izdevumi. Ja Latvijas Bankai tie ir 28 miljoni latu, Igaunijas bankai tie ir tikai 12 miljoni, bet Lietuvas Centrālai bankai 16 miljoni latu. Pēc Kraukļa domām, šeit iespējami vēl būtiski izdevumu samazinājumi, kas dotu papildus finansējumu valsts budžetam. Krauklis atgādināja, ka Latvija ir parlamentāra republika un nepieciešamības gadījumā parlaments var pieņemt arī attiecīgos lēmumus.
Pēc Kraukļa teiktā, akcīze vīnam varētu pieaugt par 30 santīmiem uz pudeli, kas budžetā dotu 1,5 miljonu latu ieņēmumus. Tāpat šodien panākta vienošanās par Eiropas Savienības fondu finansējumu novirzīšanu pašvaldību realizētajiem projektiem.
Savukārt Dombrovskis uzsvēra, ka puses ir tuvu tam, lai panāktu nepieciešamās vienošanās par nākamā gada budžetu, un pauda pārliecību, ka rīt plānotajā Koalīcijas sanāksmē, kā arī ārkārtas valdības sēdē tiks pieņemti visi nepieciešamie lēmumi.