Viens no lielākajiem 2010. gada politiskajiem caurkritieniem ir apvienības Par labu Latviju pieticīgās 8 vietas Saeimā, kuru iegūšanai iztērēts 541 000 latu. Lai gan Andris Šķēle cerēja kopā ar buldozeru norullēt tā, ka zāle vairs neaug, Aināra Šlesera pozīcijas šoreiz nebija tik spēcīgas, lai izvilktu grimstošo Tautas partiju.
Vasaras sākumā par apvienošanos zem apvienības Par labu Latviju (PLL) karoga paziņoja Andris Šķēle un Ainārs Šlesers, kuriem ilgus gadus bija diametrāli pretējas ekonomiskās un līdz ar to arī politiskās intereses. Grimstošās TP līdera motīvi šādai rīcībai bija acīmredzami, bet iemesli, kādēļ šaubīgajai aliansei piekrita labas pozīcijas Rīgas domē ieguvušais A. Šlesers, raisīja daudz jautājumu. Bija acīmredzami, ka ar Vecrīgas bruģi apmētātajai ir niecīgas izredzes iekļūt 10. Saeimā un būs nepieciešams sabiedrisko attiecību brīnums, lai A. Šķēlem izdotos veiksmīgi startēt vēlēšanās. Lai gan negaidītais pavērsiens tika atrasts A. Šlesera veidolā, tas tomēr nespēja mazināt sabiedrības nepatiku pret A. Šķēli, un rezultātā abi politiķi 10. Saeimā iegāja kā politiskie bankroti. Piezemēšanās vēlēšanās sev līdzi nesa daudzas skumjas atvadas. TP nācās atteikties no uzticamiem cilvēkiem – Helēnas Demakovas, Jāņa Lagzdiņa un Kārļa Leiškalna. Tam sekoja arī uzņēmēju bankroti, kurus pieteica redzamākie apvienības PLL atbalstītāji Ieva Plaude un Gunārs Ķirsons. Viens no sāpīgākajiem zaudējumiem skāra A. Šleseru, kuram nācās atkāpties no Rīgas vicemēra amata, kas politiķim bija nodrošinājis gan regulāru pozitīvo publicitāti, gan iespējas miljonu budžetā "bīdīt sev vēlamas" lietas. Politiskajos kuluāros baumo, ka LPP/LC līderis, kura sociālo piederību mēdz apzīmēt ar vārdiem "Ķengaraga puika", šaubīgajā aliansē netika ieinteresēts nedz ar lielu naudu, nedz varu, bet tika ievilināts emocionālajās lamatās, solot viņam beidzot līdzvērtīgu attieksmi no politiskās elites.