No manas puses sarunās ar Krievijas valdības vadītāju priekšlikums par gāzes piegādes tarifu piesaisti biržas cenām netika ierosināts un portāla "pietiek.com" atreferējums par sarunas saturu ir meli, teikts ekonomikas ministra Arta Kampara izplatītajā paziņojumā medijiem.
Kampars norādīja, ka Latvijas valdības plāns ilgtermiņā ir diversificēt gāzes piegādes Latvijai un mazināt valsts atkarību no Krievijas monopoluzņēmuma "Gazprom", kas acīmredzami nesakrīt ar atsevišķu uzņēmēju biznesa interesēm, tādēļ publiskajā retorikā parādās nevis racionāli argumenti, bet klaji meli, par platformu tiem izmantojot portālu "pietiek.com''.
"Valsts prezidenta vizītes laikā Maskavā gāzes piegādes tarifi Latvijai bija viens no nozīmīgiem sarunu tematiem ekonomisko jautājumu blokā un tika uzsvērti, gan tiekoties ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, gan ar "Gazprom" valdes priekšsēdētāju Alekseju Milleru. Uzņēmuma "Itera Latvija" prezidents Juris Savickis nepiedalījās nevienā no šīm sarunām, tādēļ viņa versija par diskusiju saturu nekādā veidā nevar tikt uzskatīta par uzticamu un atbilstošu patiesībai," apgalvo Kampars.
Ministrs ir pārliecināts, ka ilgtermiņā dabasgāzes cenas piesaiste biržas cenai Latvijai un tās iedzīvotājiem var būt izdevīgāka nekā piesaiste naftas cenai, kam ir tendence palielināties un, mērķtiecīgi turpinot sarunas ar "Gazprom", Latvija panāks izdevīgākus gāzes piegādes nosacījumus.
Ministrs uzsvēra, ka Latvijai sarunās ar "Gazprom" ir vairāki spēcīgi un pamatoti argumenti, to vidū arī Latvijas iedzīvotāju maksātspēja - proti, gāzes piegādes tarifu aprēķināšanā būtu vēlams piemērot koeficientu, kas izlīdzinātu straujas cenu svārstības atkarībā no gāzes cenas biržā.
"Lai kādi būtu atsevišķu uzņēmēju centieni savu biznesa interešu vārdā diskreditēt valdības īstenoto enerģētikas politiku, tā mērķtiecīgi tiks turpināta," teica Kampars.
Kā noskaidroja biznesa portāls "Nozare.lv", vizītes laikā Krievijā Kampars žurnālistiem sacīja, ka par Latvijas vēlmi ietvert biržas cenu gāzes cenas noteikšanas formulā runāts ar Milleru, kurš arī uzreiz izteicis gatavību to darīt, jo patlaban biržas cena ir augstāka nekā vasarā. Tomēr atsevišķi Latvijas delegācijas pārstāvji "Nozare.lv" neoficiālās sarunās teica, ka ministrs, tiekoties ar Putinu, attiecībā uz gāzes cenām sācis "runāt muļķības" un nav gana labi pārzinājis skaitļus.
Par Kampara neveiksmi sarunā ar Putinu iepriekš ziņojuši vairāki mediji, tostarp portāls "novonews.lv" un radio "Baltkom 93,9".
Kā informēja Ekonomikas ministrijā, 2010.gada sākumā zemais dabasgāzes pieprasījums pasaulē, jo īpaši ASV, un jaunas sašķidrinātās dabasgāzes eksporta iespējas Katarā un citviet pasaulē noteica, ka dabasgāzes cena biržās bija ievērojami zemāka par dabasgāzes cenu, kas piesaistīta naftas cenai.
Šis apstāklis licis vadošajām Eiropas gāzes kompānijām pārskatīt noslēgtos dabasgāzes piegādes līgumus ar "Gazprom", kas piekritis, ka uz nākamajiem trim gadiem, sākot ar 2010.gadu, varētu atsevišķos līgumos izmainīt dažus nosacījumus. "Gazprom" ir piekritis, ka līdz 15% no dabasgāzes piegādēm varētu piemērot cenu, kāda tā būtu biržā, kas patlaban ir par 25% zemāka nekā līgumos noteiktā dabasgāzes cena, kas saistīta ar naftas cenu.
Līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, arī Latvijai līdzšinējās sarunās ar "Gazprom" viens no piedāvājumiem ir izskatīta iespēja līdz 15% no kopējā dabasgāzes piegādes apjoma piemērot dabasgāzes biržas cenu, kas ir mainīga atkarībā no pieprasījuma.
"Gazprom" jau ir panācis vienošanos ar Francijas gāzes kompāniju "GDF Saez", Vācijas "Eon" un Itālijas "Eni". Lai gan "Gazprom" uzsver, ka ilgtermiņa līgumi, kuros dabasgāzes cena ir piesaistīta naftas cenai, būs vienmēr noteicošie, būtībā daļēji ir aizsākts dabasgāzes cenas veidošanās process, kur naftas un gāzes cenas netiek saistītas, skaidro Ekonomikas ministrija.
Jau ziņots, ka nesenās Valsts prezidenta vizītes laikā Maskavā Kampars, tiekoties ar Krievijas valdības vadītāju Vladimiru Putinu, smagi izgāzies un gandrīz "sarunājis" Latvijai ziemā gāzi nevis par zemāku, bet ievērojami augstāku cenu. To portālam "pietiek.com" apliecinājuši vairāki Latvijas delegācijas dalībnieki.
"Kampars izrādījās sliktāk sagatavojies sarunai nekā Putins. Kampars ierosināja, kā būtu, ja cenu piesaistītu biržas cenai, uz ko Putins uzreiz atbildēja - labi, no 1.janvāra," sarunas norisi atstāstīja gāzes kompānijas "Itera Latvija" vadītājs Juris Savickis.
Faktiski Kampars piedāvājis Putinam iespēju pārdot gāzi Latvijai par ievērojami augstākām cenām nekā līdz šim, jo vasarā, samazinoties patēriņam, sarūk arī gāzes biržas cenas, savukārt ziemā cenas aug līdz ar patēriņu, un, īstenojoties Kampara piedāvājumam, Latvija ziemā gāzi pirktu būtiski dārgāk.
Taču, kā stāsta aculiecinieki, Putins bijis izprotošs un nav nopietni ņēmis vērā Kampara pieļauto muļķību. Pēc Krievijas premjera atbildes "visi saprata, ka ne to sarunājuši, ja jau tik ātri piekrīt, un sarunu šajā virzienā neturpināja", stāsta Savickis.