VID pārsūdz tiesas lēmumu par Gobzemam atcelto sodu

 
©Dmitrijs Suļžics / F64

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iesniedzis apelācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 25.marta spriedumu, ar kuru tā daļēji apmierināja Saeimas deputāta Alda Gobzema (KuK) pieteikumu strīdā par VID viņam aprēķināto iedzīvotāja ienākuma nodokli (IIN) - ar tiesas spriedumu tika atcelta parlamentārietim noteiktā soda nauda 9214 eiro apmērā, bet pārējā daļā par vēl dažiem desmitiem tūkstošu eiro politiķa pieteikums tika noraidīts, noskaidroja tiesā.

Tagad Augstākai tiesai būs jālemj, vai ir ierosināma kasācijas tiesvedība.

Kopumā VID veica Gobzemam IIN auditu par 2015., 2016.un 2017.gadu. Audita rezultātā ar dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Fizisko personu audita daļas vadītājas 2019.gada 23.oktobra lēmumu Saeimas deputātam papildu nomaksai budžetā aprēķināts IIN 30 714 eiro, nokavējuma nauda 5819 eiro un soda nauda 9214 eiro apmērā.

Vienlaikus pārbaudes rezultātā par 2015.gadu tika noteikti zaudējumi valsts budžetam 7455 eiro.

Apgabaltiesa lēma atcelt iepriekš VID aprēķināto papildu nomaksai budžetā noteikto soda naudu 9214 eiro apmērā. Savukārt pārējā daļā par vairāk nekā 45 000 eiro IIN un zaudējumu valsts budžetam atmaksu tiesa lēma VID lēmumu negrozīt.

Tiesa nosprieda uzdot VID izdot jaunu administratīvo aktu par soda naudu.

Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku argumentiem, atzina, ka pieteicēja un VID apelācijas sūdzības nav pamatotas, bet pieteikums ir apmierināms daļā.

Tiesa atzina, ka pirmās instances tiesa spriedumā ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pareizi interpretējusi un piemērojusi tiesību normas, spriedumā ietvertā argumentācija ir pareiza un pietiekama, tādēļ Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojās pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai.

Gobzema apelācijas sūdzībā bija minēts, ka ir pārkāpts audita veikšanas termiņš. Kā to pamatoti konstatējusi pirmās instances tiesa, kuras motivācijai apgabaltiesa pievienojās, ievērojot audita termiņa pagarināšanu un audita termiņā neieskaitītos laika posmus, pieteicējam nodokļu audits veikts 120 dienas un nebija konstatējams audita termiņa pārkāpums.

Tāpat Saeimas deputāts apelācijas sūdzībā bija norādījis, ka tiesa nav pilnībā izvērtējusi visus lietā esošos pierādījumus, kas saistīti ar komandējumu izdevumu ieskaitīšanu saimnieciskās darbības izdevumos.

Apgabaltiesa pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumā ietvertajai motivācijai, ka arī zvērinātam advokātam, iekļaujot konkrētus izdevumus savos saimnieciskās darbības izdevumos, tie jāpamato ar atbilstošiem attaisnojuma dokumentiem, kas pierāda konkrēto izdevumu attiecināmību uz saimniecisko darbību.

Augstākā tiesa (AT) jau iepriekš bija atzinusi, ka saiknes esību starp izdevumiem un saimniecisko darbību parastā gadījumā formāli nodrošina grāmatvedības uzskaite, savukārt pēc būtības strīdus gadījumā var tikt vērtēti vairāki aspekti atkarībā no pašas saimnieciskās darbības veida un izdevumu rakstura. Piemēram, vai attiecīgie izdevumi pēc sava rakstura vispār ir attiecināmi uz saimniecisko darbību, un ja ir, vai to attiecināšana ir ticama konkrētajā gadījumā.

Tādēļ primāri pilnīgu pierādījumu par saviem izdevumiem un to attiecināmību uz saimniecisko darbību iesniegšanas pienākums saglabājas tieši Gobzemam. Šajā sakarā nav pietiekami iesniegt vienīgi, piemēram, maksājumu dokumentus vai vispārīgu informāciju saturošus rīkojumus un paskaidrojumus. Lai gan arī tādi komandējuma izdevumi kā izdevumi par naktsmītnēm ārvalstīs pēc sava rakstura var būt attiecināmi uz saimniecisko darbību, Gobzema kā zvērināta advokāta atsauce uz advokāta profesionālo noslēpumu un vispārīgi paskaidrojumi, ka iekļauti ir tikai izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību, bet kurus neapstiprina citi pierādījumi, nav atzīstami par pietiekamiem un ticamiem, it īpaši apstākļos, kad vienlaikus ceļojumā ir devušies, naktsmītnes ir izmantojuši vai par tām maksājuši pieteicēja ģimenes locekļi, kas ir pamats objektīvām šaubām, ka konkrētie izdevumi ir bijuši saistīti ar pieteicēja saimniecisko darbību, norāda tiesa.

Gobzems kā attaisnojušus komandējumus bija pievienojis ceļojumu uz Honkongu, Bali un Singapūru. Savukārt tiesa secināja, ka vienā no viesnīcām Gobzems ir mazu daļu iemaksājis skaidrā naudā, bet pārējo summu kāds ir samaksājis ar bankas karti, kas pieder Gobzema sievai.

Ņemot vērā to, ka rēķins izrakstīts viņa sievai, bet no lietā esošajiem bankas kontu pārskatiem nebija konstatējams, ka rēķinu būtu apmaksājis Gobzems, kā arī to, ka, viņa grāmatvedībā šāda rēķina iegrāmatošana nebija konstatējama, rēķins norādīja uz viņa sievas un Gobzema kopīgu ceļojumu un personīgiem izdevumiem attiecīgajā apmērā, nevis pieteicēja izdevumiem saistībā ar tā saimniecisko darbību.

Gobzems vērsās tiesā, prasot VID 2020.gada 24.marta lēmumu atcelšanu, ar kuru deputātam samaksai budžetā noteikts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 30 714 eiro apmērā, kā arī soda nauda 9214 eiro apmērā un nokavējuma nauda 5819 eiro apmērā. Vienlaikus pārbaudes rezultātā par 2015.gadu tika noteikti zaudējumi valsts budžetam 7455 eiro apmērā.