Valdība lems, kā divu gadu laikā pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Valdība šodien skatīs grozījumu projektu Izglītības un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām latviešu valodā varētu īstenot divos, nevis sešos gados, kā tas bija ieplānots sākotnēji, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paustā pēc pirmdien notikušās valdības koalīcijas partneru sanāksmes.

Grozījumi skartu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, kas īstenotos no 2023.gada 1.septembra, skaidroja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K). Likumprojekts paredz, ka līdz 2025.gada 1.septembrim Latvijā visi skolēni mācīsies latviešu valodā un pēc vienotas programmas.

2023.gadā uz šo projektu pāriešot pirmsskolas grupas, kā arī 1., 4. un 7.klase, tad, 2024.gadā - 2., 3. un 8.klase, bet 2025.gadā visi skolēni izglītību iegūs tikai latviešu valodā.

"Papildus veidosies regulējums par pedagogu un skolu direktoru valsts valodas prasmēm, lai šajās skolās runātu saprotami un runātu atbilstoši tām vērtībām, kas ierakstītas Satversmē," sacīja Bordāns.

Jau ziņots, ka koalīcijas partiju vairākums iepriekš bija atbalstījis pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā īstenot sešu gadu laikā.

Latvijā

Sestdien Daugavpils Universitātē, klātesot ap 270 cilvēkiem, nodibināta reģionālā partija "Sarauj, Latgale!", kuras valdē ievēlēts pašreizējais Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, no Balvu un Rēzeknes puses nākošais Rīgas domes deputāts, bijušais "Saskaņas" līdzpriekšsēdētājs Andris Morozovs un sabiedriskā aktīviste Anna Nariškina, kura 2021.gada pašvaldību vēlēšanās startēja no "Saskaņas" saraksta.