Politiķi uz autobusiem, afišām un dzērieniem: partiju triki pirms vēlēšanu aģitācijas periodā

Sestdien, 4.jūnijā, ir oficiāli sācies 14.Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kurā partijām ir sīki jāatskaitās par visiem kampaņas izdevumiem. Spēkā stājas arī vairāki ierobežojumi, piemēram, liegums kandidātu popularizēšanai izmantot administratīvos resursus. Kā vēlēšanu gadā ierasts, dažādus trikus sevis izcelšanai esošie un topošie politiķi gan izmantoja jau labu laiku pirms aģitācijas perioda, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Viens kā eksperts piedalās raidījumā par nodokļiem, cits caur paša vadītas biedrības avīzēm un aplīmētiem autobusiem reklamē savus politiskos līdzgaitniekus, bet vēl kāds kļuvis par saldināta dzēriena reklāmas seju. Vai šajos gadījumos bijusi aģitācija vai tomēr tā ir vien sagadīšanās, vērtēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Kopš maija vidus pa Latvijas pilsētām braukā ar partiju “Latvija pirmajā vietā” (LPV) saistīti mūziķi ar bezmaksas koncertu turneju. Pasākumus apbraukā arī šīs partijas politiķi ar partijas vadītāju Aināru Šleseru priekšgalā. Šim mērķim viņi izmanto autobusus, uz kuriem tiek gan reklamēta parakstu vākšana par Satversmes grozījumiem, kas paredz definēt ģimeni, gan redzama LPV biedru, tai skaitā publiski piesaukto dažādu amatu kandidātu kopbilde. Partijas pārstāvji sastopami gan publikā, gan saka uzrunas no skatuves.

Parakstu vākšanu un koncertus reklamē arī Šlesera vadītās biedrības “Latvija pirmā” vairāk nekā miljona tirāžā izdotā avīze. No Šlesera paustā secināms, ka viņš pats biedrību arī finansē. Tomēr avīzē netiek runāts tikai par Satversmes grozījumiem - tajā gan pats Šlesers, gan Vilis Krištopans stāsta par to, kāpēc plāno atgriezties politikā. Par politiku tās slejās izpaužas arī vairāki citi LPV biedri.

Visticamāk, koncerti sākās jau maijā, jo trešo personu politiskajai aģitācijai ir stingri ierobežojumi. Maksimālā summa, ko aģitācijas periodā drīkst atvēlēt ar politiskajām partijām nesaistīta fiziskā vai juridiskā persona, ir 7,5 tūkstoši eiro. Vai te šī summa nav pārsniegta un vai šī jau skaitās politiskā aģitācija? To vērtē KNAB, kas sīkākus komentārus šobrīd nesniedz.

Pats Šlesers uzskata, ka nekādu pārkāpumu viņa vadītās biedrības “Latvija pirmā” darbībās nevarot būt. Vaicāts, vai visi cilvēki, kas ar viņu brauc autobusā pa koncertiem, ir biedrības biedri, Šlesers klāsta: “Es atvainojos, mēs neesam politiķi, mēs neesam amatpersonas, mēs neesam ievēlēti, un tie cilvēki, kuri startēs vēlēšanās, tiks noskaidroti tikai augustā - tad, kad tiks iesniegti saraksti Centrālajā vēlēšanu komisijā.” Uz norādi, ka cilvēki, kas ir partijas valdes locekļi, tomēr jau ir politiķi, LPV vadītājs attrauc: “Patreiz ikvienam cilvēkam kā privātpersonai ir tiesības darīt arī citus darbus, un ikvienam ir tiesības atbalstīt arī biedrības iniciatīvas...”

Šlesera savulaik vadīto politisko apvienību LPP/LC 9.Saeimas vēlēšanās atbalstīja partijas kampaņas organizētāja, reklāmista Ērika Stendzenieka vadītais nodibinājums “Pa saulei”. KNAB vēlāk “Pa saulei” izdevumus ieskaitīja partijas tēriņos un par pārkāpumiem lika LPP/LC samaksāt valsts budžetā vairāk nekā 750 tūkstošus eiro. Šīs prasības spēkā atstāja arī tiesa, taču nauda valstij pa šiem 10 gadiem tā arī netika ieskaitīta. Jautājumi par bijušajām partijām Šleseru sanikno - KNAB tolaik esot kontrolējuši viņa politiskie konkurenti, un vispār žurnālistiem būtu jārunā par citām lietām. “Ko jūs gribat? Nu, vot, ko jūs gribat?” Šlesers dusmīgi vaicā “de facto”.

Lai gan Šlesers apgalvo, ka LPV kandidāti sarakstos vēl nav zināmi, partija nesenajā kongresā ir izvirzījusi cilvēkus ne vien uz amatiem valdībā, bet arī uz pozīcijām Saeimā. Tā, piemēram, par Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāju ir izvirzīta bijusī VID izmeklētāja Karina Plaude. Kopš aprīļa sākuma viņa kā eksperte ir četras reizes ir parādījusies “TV24” raidījumā, ko vada nodokļu konsultants Ainis Dābols. Turklāt vienreiz studijā kopā ar Plaudi bija arī cits LPV biedrs Leontijs Morozs.

Dābols skaidro, ka Morozu ieteica Plaude kā mazo uzņēmēju, kas var pastāstīt, kā darbojies valsts sniegtais Covid atbalsts. Savukārt Plaudi piedalīties viņš aicinājis, jo pazīst viņu kā profesionāli no VID laikiem. Par šādu “reklāmu” Dābolam neviens neesot maksājis: “Nē, man nekas nav maksas. Tas ir sabiedriskā kārtā. Es neko nevienam nemaksāju un man neviens neko nemaksā. (..) Tas ir plānveidīgi - šis ir cilvēks, kurš ļoti profesionāli zina VID darbību no iekšienes, un punkts. Es vairāk neko jums pat nemaz nevaru nokomentēt.”

Dābola vadītie raidījumi, kas ēterā bija reizi divās nedēļās, gan nav tik populāri kā “TV24” ikvakara speciālizlaidumi par karu Ukrainā, kuros notikumus frontē komentē NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs. Politikas kuluāros nav noslēpums, ka interese par Rajeva iekļaušanu savu kandidātu lokā ir vairākiem politiskajiem spēkiem. Rajevs to komentē atturīgi, taču norāda, ka vismaz pagaidām no dalības raidījumā atteikties neplāno: “Cik es saprotu, tas ir pietiekoši populārs, interesants cilvēkiem, un ja cilvēkiem interesē informācija, ko es viņiem varu pastāstīt, es tādu lietu turpināšu. Ja kaut kas mainīsies - nu, vienmēr ir “YouTube”, vienmēr ir “Facebook”, vienmēr ir “Twitter”. Var tās lietas turpināt arī tur.”

Likumā oficiāli noteikts, ka vēlēšanu kandidāti vai cilvēki, kas publiski paziņojuši par dalību kādā partijā, vadīt raidījumus vai gatavot tiem komentārus nevar 60 dienas līdz vēlēšanām - tas sakrīt ar kandidātu sarakstu iesniegšanas brīdi. Bet kopš 4. jūnija ir aizliegta administratīvo resursu izmantošana. Tas nozīmē, ka priekšvēlēšanu aģitācijai nevar izmantot valsts un pašvaldības institūciju naudu, mantu un darbiniekus. No KNAB prezentācijas valsts iestādēm izriet, ka šajā periodā iestāžu publicitātē nebūtu jāizceļ kandidāti vai personas, kas asociējas ar partiju. Piemēram, pasniegtā informācija nebūtu jāpapildina ar deputāta kandidāta fotoattēlu vai informācija jāpasniedz šīs personas vārdā.

Pēdējās dienās pirms aģitācijas perioda sākuma “de facto” konstatēja dažus piemērus, kas formāli nav likuma pārkāpumi, taču varētu radīt jautājumus par likuma gara ievērošanu. Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P) bija galvenais runātājs Latvijas armijas publicētajā video par mācību “Namejs 2022” pavasara posma lauka taktiskā vingrinājuma noslēgumu. Vai līdzīgi video varētu parādīties arī vasarā? Pabriks to neizslēdz: “Ir dažādi līmeņi, par ko ir jārunā, jo lielā mērā tā visa ir politika. Un par politiku runā politiķi nevis seržanti. Un ja mēs runājam, piemēram, par NATO samitu, kas tūlīt būs, vai par kaut ko citu - tad mums, ko, aizsardzības ministram par NATO samitu neizteikties tikai tāpēc, ka vēlēšanas būs?”

Savukārt labklājības ministra Gata Eglīša (Konservatīvie) bilde ar viņa vārdā pausto pateicību ģimenēm un sociālajiem darbiniekiem pirms nedēļas bija uz stenda goda vietā Bērnu dienas festivālā Rīgā. Pasākumu rīkoja Labklājības ministrija sadarbībā ar vecāku organizāciju “Mammamuntetiem.lv”, un ministra bilde bijusi organizācijas ideja. Eglītis pats pasākumā nepiedalījās, jo bija komandējumā, bet par bildi esot uzzinājis festivāla dienā: “Ja tur ir kādi pārkāpumi, lai KNAB to vērtē. Bet es domāju, ka šajā gadījumā te nav nekāda veida pārkāpumi, un, kā es teicu, es novērtēju šo asociāciju darbu, ikdienas darbu un to, ka viņi novērtē arī manu darbu.”

Nākamnedēļ situācija būs mainījusies, jo ministriju komunikācijas nodaļu darbinieki par visiem ierobežojumiem esot labi informēti, pārliecināts Eglītis. Līdz ar to ministru bildes no šādiem publicitātes materiāliem varētu pazust.

Neparastāks gadījums ir ar Rīgas domnieku no “Saskaņas” Andri Morozovu, kas šobrīd pieteikts kā partijas Zemgales saraksta līderis Saeimas vēlēšanās. Jau vairāk nekā gadu Iļģuciema alus darītava jeb SIA “ILGEZEEM” ražo un tirgo iesala dzērienu “Latviešu kola”. Tam ir trīs veidu etiķetes - uz vienas no tām redzama smaidīga Morozova bilde, kurai blakus rakstīts vārds Andris. Līdzīgā pozā Morozovs pirms dažiem gadiem bija nobildējies savai Eiropas parlamenta vēlēšanu kampaņai.

Morozovs stāsta, ka pirms pāris gadiem uzrunāts ar lūgumu nobildēties, jo uzņēmumam patikusi viņa seja. Politiķis neesot atteicis, jo atbalstot Latvijas ražotājus. Maksāts par to neesot ne no vienas puses. To apstiprina arī Iļģuciema alus darītavas mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs, kurš gan neuzskata, ka tagad vēlēšanu dēļ etiķetes būtu jāmaina: “Absolūti neinteresē ne viņa tur orientācija, ne reliģija... Tas ir vienkārši tēls. Smaidīgs cilvēks, smaidīga meitene un vēl viena smaidīga meitene. Un, ja es rīt redzu līdzīgu, tas neko vispār nenozīmē. Maza bildīte, “absoļutna” vienalga pilnībā.”

KNAB “Iļģuciemam” neko jautājis vēl neesot, apgalvo Jablokovs. Par “latviešu kolu” nekas tur jautāts neesot arī Morozovam. Neilgi pirms iepriekšējām, 13. Saeimas, vēlēšanām KNAB gan interesējās par to, kāpēc toreizējo Saeimas deputātu un bijušo “Rīgas centrāltirgus” valdes priekšsēdētāju Morozovu intervēja izdevums “Centrāltirgus vēstis”. Tagad šī intervija kā piemērs iekļauta KNAB prezentācijā par administratīvajiem resursiem.

KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļā sola šajā vēlēšanu kampaņā rūpīgi uzraudzīt gan administratīvo resursu izmantošanu, gan trešās personas, gan likumā aizliegto slēpto aģitāciju - proti, tādu, kuras apmaksātājs nav norādīts. KNAB atgādina, ka par pārkāpumiem naudas sodi var draudēt gan aģitācijas veicējiem, gan partijām, gan administratīvos resursus izmantojušo iestāžu darbiniekiem.