Ziņotājus par korupciju nedrīkst uzskatīt par nodevējiem, jo pretējā gadījumā nedzīvosim pārtikušā sabiedrībā, pirmdien organizācijas "Sabiedrība par atklātību - Delna" rīkotajā diskusijā par iniciatīvu "Nulles tolerance pret korupciju" atzina tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).
Viņš norādīja, ka Latvijā pret korupciju jābūt nulles tolerancei un sabiedrībai ir jāmaina attieksme pret korupcijas formām, kā arī jāmaina attieksme pret tiem, kas cīnās ar korupciju.
Ministrs vērsa uzmanību, ka ļoti svarīgi ir, kāda būs nākamā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadība. No tā būs atkarīgs, vai cīņa ar korupciju notiek patiesi vai formāli.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka, cīnoties ar korupciju, jābūt gataviem uz drosmīgu rīcību.
Cīņu ar korupciju un tās rezultātu nozīmi ēnu ekonomikas mazināšanā uzsvēra diskusijā uzaicinātie uzņēmumu pārstāvji. Viņi norādīja uz uzņēmumu vadības lomu pašiem ievērot ētikas principus, jo pretējā gadījumā darbinieki nerīkosies, redzot, ka priekšnieki rīkojas pretlikumīgi.
Tāpat nozīme esot izglītības veicināšanai par korupcijas mazināšanu. Tas nozīmē korupcijas novēršanas jautājumus skaidrot, jau sākot ar skolām.
"Varam jebkādu ētikas kodeksu sagatavot, taču, ja uzņēmuma vadība to neievēro, paši izturas ar neiecietīgi, tad viss ir iepakots rozā mākonītī," norādīja SIA "Rīgas meži" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.
SIA "Schwenk Latvija" valdes locekle Evita Goša norādīja, ka viņas pārstāvētajā uzņēmumā ētikas kodeksā ir izklāstīti uzņēmuma darbības principi, tā ir rokas grāmata katram un vienlaikus ir nozīme atbildības uzņemšanai par kodeksa neievērošanu.
Jau ziņots, ka organizācijas un "CSR Latvija" iniciatīvai "Nulles tolerance pret korupciju" ir pievienojušies pirmie pieci uzņēmumi - "Bonava Latvia", Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, "Rīgas meži", "Schwenk Latvija", Valsts nekustamie īpašumi.
Uzņēmumi apņemas ieviest un sekmēt atklātības principus, īstenot pretkorupcijas politikas un procedūru ieviešanu un publiskošanu uzņēmumā un uzņēmējdarbības vidē kopumā.
