Kariņš: Lai nodrošinātu mieru un drošību Eiropā un pasaulē, Krievijai ir jāzaudē šajā karā

Krievija rada ilgtermiņa draudus mieram un drošībai Eiropā un pasaulē, trešdien uzrunājot starptautiskās konferences "Riga StratCom Dialogue 2022" dalībniekus, sacīja Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kā informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs, Kariņš savā uzrunā uzsvēra, ka, runājot par neizprovocēto Krievijas karu Ukrainā, visu Rietumu sabiedroto kopīgais mērķis ir Ukrainas uzvara karā pret Krieviju.

"Lai nodrošinātu mieru un drošību Eiropā un pasaulē, Krievijai ir jāzaudē šajā karā. Ukrainai ir jāuzvar. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam atgriezties pie mierīgas dzīves. Jebkāds cits iznākums būs vēl viens solis ceļā uz mums nezināmu pasauli," uzsvēra Kariņš, atgādinot, ka pirmie soļi bija Krievijas agresija pret Gruziju 2008.gadā un Ukrainai piederošās Krimas pussalas nelikumīgā aneksija 2014.gadā, un karadarbība Donbasa reģionā.

Ministru prezidents kritiski vērtēja atsevišķu Rietumu politiķu pieeju attiecībās ar Krieviju - meklēt pareizos vārdus, kā uzrunāt Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu, un panākt viņa piekāpšanos.

Turpinot uzrunu, Kariņš pauda, ka Rietumu sabiedrotie darbojas trīs frontēs, lai panāktu Putina Krievijas sakāvi tās karā pret Ukrainu - militārā, ekonomiskā, informatīvā.

Premjers norādīja, ka militārajā jomā Rietumu sabiedrotie sniedz atbalstu Ukrainai bruņojuma un ieroču veidā, lai tā spētu aizstāvēties pret Krievijas armiju. Latvija kopā ar Igauniju ir sniegušas lielāko atbalstu Ukrainai, ja salīdzina sniegtā atbalsta finansiālo apjomu pret valsts iekšzemes kopproduktu. Ministru prezidents uzsvēra, ka Rietumiem ir jāturpina atbalsta sniegšana Ukrainai bruņojuma un ieroču veidā.

Ekonomiskajā jomā Rietumu sabiedrotie strādā pie Krievijas ekonomikas vājināšanas, mazinot tās spējas finansēt uzsākto karu Ukrainā. Tas tiek darīts ar sankciju palīdzību - Eiropas Savienība (ES) jau ir ieviesusi piecas sankciju pakotnes un patlaban strādā pie sestās sankciju pakotnes pieņemšanas. Pēc Kariņa teiktā, ES sankcijām būtu jāmērķē uz Krievijas ekonomikas būtiskāko - enerģētikas - sektoru, proti, uz akmeņoglēm, naftu un dabasgāzi. Patlaban sankcijām pakļauts ir tikai akmeņogļu eksports, diskusijas vēl turpinās par naftas un dabasgāzes sankcionēšanu.

Runājot par informatīvo telpu, Ministru prezidents norādīja, ka Krievija ir izveidojusi savu informatīvo telpu, tā dēvēto "krievu pasauli", kas ir balstīta uz meliem un nepatiesiem pieņēmumiem. Balstoties uz šiem pieņēmumiem, Krievija uzsāka karu Ukrainā, apgalvojot, ka tās mērķis ir "denacificēt" Ukrainas valsts pārvaldi, kas ir pilnībā absurds un nepatiess apgalvojums. Tāpat Krievija kultivē mītus, ka NATO apdraud Krieviju un Rietumi eskalē karadarbību Ukrainā, piegādājot tai ieročus. Tikpat absurds ir Krievijas uzturētais apgalvojums, ka Ukraina nav pilnvērtīga valsts un Krievijai ir tiesības uz Ukrainas teritoriju.

"Mums ir jāatzīst, ka Krievija rada ilgtermiņa draudus mieram un drošībai Eiropā un pasaulē. Mums ir jāstiprina mūsu aizsardzības spējas. Pirmkārt, militārajā jomā - NATO šobrīd stiprina Austrumu flangu, no Baltijas līdz Melnajai jūrai. Aliansei ir jāstiprina tās militārā klātbūtne Baltijas valstīs, lai nodrošinātu Krievijas pilnvērtīgu atturēšanu no jebkādas agresijas. Otrkārt, enerģētikas jomā - jāstiprina mūsu enerģētiskā neatkarība, diversificējot enerģijas avotus un palielinot enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem. Treškārt, informatīvajā jomā - slēdzot Krievijas propagandas kanālus un stiprinot savu sabiedrību informatīvo noturību," uzsvēra Kariņš.

Viņš arīdzan uzsvēra, ka NATO ir spēcīgākā alianse pasaulē - to vajadzētu apzināties un nebaidīties no sava spēka un ietekmes. Premejera ieskatā, ir jāpanāk, ka Krievija vairs nekad neuzdrošināsies atkārtot vēsturi, un "mūsu ziņā ir miera un drošības atjaunošana Eiropā".