2010.gads Latvijas politikā iesākās ar aizvien pieaugošām nesaskaņām Saeimas koalīcijā, turpinājās ar niknām priekšvēlēšanu cīņām par iekļūšanu parlamentā, bet noslēdzās uz pozitīvākas nots - ar valsts nākamā gada budžeta pieņemšanu un Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīti Krievijā.
2010.gada svarīgākie notikumi Latvijas politikā:
1) 10.Saeimas vēlēšanas, kurās uzvarēja apvienība "Vienotība" (V), apsteidzot "Saskaņas centru" (SC), kas bija pārliecinoši līderi iepriekšējās aptaujās. Ievērības cienīgs arī bija fakts, ka sakāvi cieta no Tautas partijas (TP) un partijas LPP/LC izveidotā apvienība "Par labu Latviju" (PLL), kas, neraugoties uz ievērojamiem vēlēšanu izdevumiem, ieguva tikai astoņus mandātus. Savukārt pirmo reizi parlamentā iekļuva partijas "Visu Latvijai!" (VL) pārstāvji, kas startēja vienā sarakstā ar TB/LNNK, bet jau ierasti stabilus rezultātus ieguva Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), 10.Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka Latvijas pilsoņi savu izvēli ir pārdomājuši ļoti rūpīgi - vēlēšanu zīmēs bija ļoti daudz plusiņu un svītrojumu, un parlamentā ir ievēlēti 60 jauni deputāti. To viņa saskatot kā labu iespēju spēcināt parlamenta lomu un veidot jaunu politisko kultūru. Tāpat pozitīvi vērtējams fakts, ka šajās vēlēšanās vairs nedarbojies "lokomotīvju princips".
Iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) atzīst, ka tā bija iespēja iedzīvotājiem izvērtēt deputātu darbu un lemt par to, kam deleģēt darbu turpmāk. Daļa bijušo deputātu uzticību atkārtoti neguva, taču kopumā balsojums parādīja, ka vēlētāji izprot nepopulāro, bet valstij šobrīd ļoti vajadzīgo lēmumu nepieciešamību, kā arī dod mandātu turpināt iesākto Latvijas ekonomikas atveseļošanas kursu.
Savukārt "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis norāda uz to, ka šajās vēlēšanās būtiski mainījies līdzsvars starp politiskajiem blokiem un samazinājusies oligarhu ietekme.
2) Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Krievijā. Šī ir pirmā oficiālā Latvijas valsts vadītāja vizīte Krievijā, lai gan 1994.gadā toreizējais prezidents Guntis Ulmanis brauca parakstīt PSRS armijas izvešanas līgumu.
To pozitīvi vērtē gan politiķi, gan eksperti. "Šī vizīte ir liels solis uz priekšu abu valstu attiecībās," norāda SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins.
3) TP aiziešana no koalīcijas un pievienošanās Saeimas opozīcijai. Pēc ilgstošām nesaskaņām martā TP pameta premjera Valda Dombrovska (V) valdību, kas tomēr turpināja strādāt kā mazākuma valdība un noturējās līdz vēlēšanām.
4) Partiju konsolidācija pirms vēlēšanām. Zīmīgi, ka šajā Saeimā iekļuva tikai partiju apvienības - "Vienotība", SC, ZZS, PLL un VL-TB/LNNK, no kurām vairākas izveidotas neilgi pirms vēlēšanām.
5) Jaunā ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska (V) nedienas. Tūlīt pēc jaunās valdības apstiprināšanas tika publiskota Kristovska sarakste ar radikāli noskaņoto trimdas latvieti Aivaru Sluci, kas izraisīja skandālu un deva opozīcijai iemeslu rosināt balsojumu par uzticības izteikšanu ārlietu ministram. Tomēr balsojums Kristovskim bija pozitīvs un viņš savu amatu saglabāja.
6) Stājās spēkā Satversmes grozījumi, kas paredz divām trešdaļām pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos iedzīvotāju tiesības atlaist Saeimu.
"Vara mūsu valstī pieder tautai, un Satversmes dotās tiesības tautai atlaist Saeimu to apliecina. Vēlēšanās paužot atbalstu kādai no politiskajām partijām, vēlētājs Saeimai ir uzticējis iespēju īstenot viņa cerības. Tikai no katra deputāta un mūsu kopīgā darba ir atkarīgs, vai spēsim tās piepildīt un vai Satversmē paredzētās tiesības tiks izmantotas," norāda Āboltiņa.
7) Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam, pensionāriem šogad sāka izmaksāt nelikumīgi ieturētās pensijas.
8) Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadiena.
"Domāju, ka 1990.gada 4.maija nozīmību ir grūti pārvērtēt, tāpēc parlaments vēlējās šī notikuma divdesmitgadi atzīmēt īpaši. Saeimas svinīgā sēde Latvijas Nacionālajā operā bija gan valstiski, gan emocionāli ļoti īpašs brīdis," uzskata Daudze.
9) Rīgā notika NATO Parlamentārās Asamblejas pavasara sesija.
"Tā bija lieliska izdevība Latvijai visplašākajā mērogā apliecināt sevi kā lielisku organizatoru un uzticamu sabiedroto, parādīt kā dinamisku un rīcībspējīgu valsti. Pasākums bija nozīmīgs arī tamdēļ, ka līdzās diskusijām par dažādām aktualitātēm Rīgā tika apspriesti NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas pamata uzstādījumi," norāda Daudze.
Svarīgāko notikumu saraksta veidošanā uzklausīti Saeimas frakciju vadītāji, kā arī iepriekšējā un tagadējā parlamenta priekšsēdētāji.